4. Article

Shēma. Nacionālās programmas tēmas un to sektori. Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā ir Latvijas integrācijas procesa Eiropas Savienībā stratēģiskās plānošanas un vadības līdzeklis, kā arī Eiropas Savienības finansiālās palīdzības organizācijas galvenais instruments gan valstī kopumā, gan arī katrā sektorā atsevišķi. Nacionālajā programmā tiek izklāstīti tie mērķi un darbības, ko veiks Latvijas valdība, lai pilnvērtīgi sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā. Tie aptver gan likumdošanas saskaņošanas darbu, gan institūciju stiprināšanas darbības un citus pasākumus. Nacionālā programma ir veidota tā, lai tiktu nodrošināta pēc iespējas lielāka sinerģija starp dažādām iestāšanās procesa darbībām un to īstenošanas instrumentiem. Šajā nodaļā tiek izklāstīta programmas struktūra, kas atspoguļo pieeju un metodoloģiju, kāda ir Nacionālās programmas veidošanas pamatā. Vispārējā struktūra: tēmas, sektori un apakšsektori Nacionālās programmas struktūra ir veidota atbilstoši Eiropas Komisijas Kārtējā progresa ziņojuma struktūrai. Tas nozīmē, ka pasākumi Nacionālajā programmā tiek plānoti, balstoties uz sektoru pieeju, kādu lieto Eiropas Komisija. Šādas pieejas pamatā ir atzinums, ka Nacionālajai programmai ir jāatvieglo gan integrācijas procesa plānošana, gan arī tā pārraudzība. Katru gadu līdz pat uzņemšanas brīdim Eiropas Komisija sagatavo Regulāro ziņojumu par Latvijas progresu ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā tiek atspoguļots ne vien Latvijas paveiktais, bet arī tiek identificētas jomas un pasākumi, kam Latvijai jāpievērš pastiprināta uzmanība. EK Kārtējā ziņojuma pamatstruktūru veido četras nodaļas, kur katra no tām atbilst vienam no t.s. Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem. Šie kritēriji nosaka, ka kandidātvalstij ir jānodrošina: Stabilu institūciju izveide, kas garantē demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību garantējošo institūciju stabilitāti, cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību; Funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšana, kā arī spēja izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku ietekmi Eiropas Savienībā; Jāspēj uzņemties dalībvalsts pienākumus, to skaitā, politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķus; Valsts pārvaldes spēja izveidot un nostiprināt institūcijas, kas ir atbildīgas par Eiropas Savienības dalībvalsts mērķu un pienākumu ieviešanu un īstenošanu Latvijā. Arī Nacionālās programmas pamatā ir četras nodaļas jeb tēmas, kur katra no tām atbilst vienam no Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem. Katra nodaļa atspoguļo vienu no četriem Latvijas stratēģiskajiem mērķiem ceļā uz Eiropas Savienību: • Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā; • Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā; • Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai; • Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā. Šie mērķi ir vērsti ne vien uz formālu Latvijas atbilstību Eiropas Savienības dalībvalsts kritērijiem, bet paredz arī Latvijas sabiedrības, ekonomikas, tiesību un valsts pārvaldes sistēmas tālāku attīstību, lai pilnvērtīgi sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā. Arī katra Nacionālās programmas tēma tiek veidota atbilstoši Eiropas Komisijas Regulārā ziņojuma struktūrai. Tas nozīmē, ka katrs no četriem Nacionālās programmas mērķiem aptver virkni sektoru. Informācija sektoru ietvaros, savukārt, tiek iedalīta pa apakšsektoriem, kas uzskaitīti otrās nodaļas beigās. Katrā apakšsektorā tiek apskatīts: kādi mērķi un uzdevumi saskaņā ar 1998.un 1999. gada Pievienošanās Partnerības dokumentiem ir jāveic Latvijai, lai sagatavotas dalībai (Pievienošanās Partnerības prioritātes); kāds ir pašreizējais stāvoklis un kādi ir bijuši pēdējie sasniegumi (īpaši tiek aplūkoti jautājumi, kas ir identificēti EK Kārtējā ziņojumā); kādus pasākumus veiks valsts pārvaldes institūcijas, lai novērstu EK Kārtējā ziņojumā identificētās problēmas, īstenotu Pievienošanās Partnerības prioritātes un sagatavotos dalībai atbilstoši Latvijas interesēm. Detalizēti tiek aprakstīti pasākumi, kas tiks veikti īstermiņā (t.i. viena gada laikā), kā arī tiek norādīta attiecīgā projektu tehniskā anketa, kas aptver visu darbību kopumu gan īsā, gan vidējā (3-5 gadi) laika posmā. Nacionālajā programmā katras tēmas sākumā ir mērķu matrica, kas atspoguļo sektorus un apakšsektorus, ko aptver šī tēma. Matricā tiek norādītas arī attiecīgās projektu tehniskās anketas (nosaukums un kods) un par tām atbildīgās institūcijas. Nacionālās programmas tēma "Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā" atšķiras no pārējām tēmām ar to, ka tā ne vien paredz tikai šai tēmai raksturīgus pasākumus (politikas koordinēšanas sektors), bet arī apkopo informāciju par institūciju stiprināšanas mērķiem un aktivitātēm programmas četrās tēmās, sektoros un apakšsektoros. Šī nodaļa var tikt uzskatīta par Latvijas valsts pārvaldes institūciju stiprināšanas plānu jeb programmu un var tikt lietota kā atsevišķs dokuments. Projektu tehniskās anketas Nacionālās programmas četru prioritāro mērķu sasniegšana notiek, īstenojot konkrētas darbības noteiktā laikā. Šīs darbības ir ietvertas t.s. projektu tehniskajās anketās. Nacionālajā programmā ir gandrīz simts šādas anketas, un tās ir sadalītas atbilstoši četrām tēmām. Piemēram, tēmai "Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā" atbilst pielikums ar tādu pašu nosaukumu, kurā ir ietvertas visas tās anketas, kas attiecas uz šīs tēmas sektoriem un apakšsektoriem. Atsevišķos gadījumos ir iespējami izņēmumi, kad viena projektu tehniskā anketa atbilst vairākām tēmām, sektoriem vai apakšsektoriem. Šādos gadījumos uzmanība jāpievērš anketas koda pirmajam burtam, kas norāda programmas pielikumu, kurā atrodas šī anketa. S - nozīmē, ka attiecīgā projektu tehniskā anketa atrodas pielikumā "Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā"; E - nozīmē, ka attiecīgā projektu tehniskā anketa atrodas pielikumā "Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā"; L - nozīmē, ka attiecīgā projektu tehniskā anketa atrodas pielikumā "Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai"; I - nozīmē, ka attiecīgā projektu tehniskā anketa atrodas pielikumā "Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā". Projektu tehniskā anketa ir Nacionālās programmas centrālais elements, jo tieši anketās tiek paredzēti konkrēti rīcības plāni. Anketas ir veidotas, balstoties uz t.s. loģiskās plānošanas metodoloģiju un projektu vadības pieeju, kas nodrošina to, ka katra anketa var tikt lietota gan kā Latvijas valdības atbilde uz EK norādītajiem trūkumiem, gan kā projekta pieteikums, gan arī kā projekta ieviešanas plāns un atskaites forma. Katra anketa ietver sekojošus punktus: • Prioritārās darbības nosaukums jeb anketas virsmērķis; • Prioritārās darbības pamatojums, ieskaitot atsauci uz svarīgiem dokumentiem (piemēram, Pievienošanās Partnerība); • Informācija par paveikto 1999. gadā, ja šī prioritāte bija iekļauta jau IV Latvijas Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā; • Riska faktoru un pieņēmumu atspoguļojums; • Norādi par projekta tehniskās anketas koordinatoru un iesaistītajiem ekspertiem; • Darbības mērķi, to izpildes fāzes un konkrēti rīcības pasākumi; • ES acquis , kas tiek ieviests ar šo prioritāti. Konkrēta ministriju un institūciju rīcība tiek plānota darbības kvantitatīvo mērķu līmenī. Lai sasniegtu anketas virsmērķi, ir jāīsteno vairāki tam pakārtoti mērķi, kas ir kvantificējami - t.i. tiem ir konkrēts rezultāts noteiktā laikā. Katras darbības kvantitatīvais mērķis, savukārt, tiek sadalīts tā izpildes fāzēs un uzdevumos jeb apakšfāzēs, kam arī ir konkrēts rezultāts un noteikts sākuma un beigu datums. Projektu tehniskajās anketās darbības kvantitatīvie mērķi tiek iedalīti atbilstoši to funkcionalitātei jeb sfērai. Pavisam ir trīs šādas sfēras: Latvijas un ES likumdošanas saskaņošana; institūciju stiprināšana; un citas aktivitātes. Katram likumdošanas kvantitatīvajam mērķim tiek parādīta tā ES acquis daļa - konkrētas direktīvas u.c. ES tiesību akti, ko ievieš, īstenojot šo likumdošanas saskaņošanas darbības kvantitatīvo mērķi. Arī katrai direktīvai tiek noteikts konkrēts pārņemšanas sākuma un beigu datums.