5. Article

Shēma. Tehniskās projektu anketas vieta Nacionālajā programmā, tās pamatstruktūra Finansējuma tabulas Finansējuma tabulas (sestais pielikums) atspoguļo informāciju par Nacionālās programmas projektu anketu finansējumu pa gadiem un avotiem. Šajā pielikumā anketas ir grupētas nevis atbilstoši prioritārajām tēmām. Finansējuma tabulās tiek atspoguļots tikai jau zināmais (t.i. jau reāli piešķirtais un saplānotais) finansējums. Nacionālās programmas prioritāro pasākumu finansējuma tabulas atspoguļo informāciju par reālo situāciju attiecībā uz valsts budžeta līdzekļu un ārvalstu (pamatā Eiropas Savienības) piešķirtā finansējuma izlietojumu Nacionālajā programmā noteikto mērķu īstenošanai. Atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijām finansējuma tabulas atspoguļo ministrijām un institūcijām piešķiramā finansējuma avotus, kā arī izlietojumu pa gadiem (no 2000. līdz 2002. gadam). Finansējuma tabulas tiks ikgadēji pārskatītas, lai ņemtu vērā izmaiņas Nacionālās programmas prioritāšu finansējumā. Nacionālās programmas finansējuma noteikšanas principi Veicot Nacionālās programmas prioritāšu finansējuma aprēķināšanu, tika pielietoti šādi principi: Reālās situācijas atspoguļošana Fiskālās politikas 2001.-2003.gadam ietvaros ir paredzēta valsts budžeta, t.sk. ārvalstu finansu palīdzības, plānošana vidējā termiņā, kura nodrošina efektīvāku resursu plānošanu un izlietošanu saistībā ar valsts politikas prioritātēm. Saeima pieņems likumu vienam gadam - likumu "Par valsts budžetu 2001.gadam" un Ministru kabinets apstiprinās "Valdības makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes 2001-2003.gdam". Tas nozīmē, ka noteiktam periodam - 2001.-2003.gadam tiek apzināti visi iespējamie resursi un izvērtēti atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Valdības politikas lēmumi un resursu pieejamība vidējā termiņa perspektīvā nosaka nepieciešamību plānot budžeta izdevumus maksimāli lietderīgi, sadalot resursus starp stratēģiski svarīgām prioritātēm. Nacionālā programma nav papildu resursu pieprasīšanas līdzeklis ministrijām un citām institūcijām. Nacionālās programmas finansējuma tabulās netiek ietverti pieprasījumi pēc vēl nepieciešamā papildus finansējuma. Nacionālās programmas finansējuma tabulās tiek atspoguļots tikai zināmais finansējums, kas jau ir piešķirts (piemēram valsts budžeta līdzekļi kārtējā gadā) vai arī ir skaidri zināms, ka tas tiks piešķirts, piemēram, resora bāzes budžets nākošajiem gadiem vai arī attiecīgajā gadā izlietojamie jau piešķirtie Phare Nacionālās programmas līdzekļi (līdz 1998. gadam ieskaitot). Šis ir svarīgākais princips, kas jāņem vērā, analizējot finansējuma tabulās ietverto informāciju. Tiek izveidota reālu resursu struktūra saistībā ar konkrētām prioritātēm, kas dod iespēju plānot budžeta izdevumus tās vai citas NPIES paredzētas prioritātes īstenošanai vidējā termiņā un noteikt konkrētu sasniedzamo rezultātu (rezultātus). Līdz ar to ir nodrošināts ir otrais princips, kas nosaka Nacionālās programmas finansējuma plānošanas nepārtrauktību. Nepārtrauktība Katra gada sākumā, pēc EK kārtējā Progresa ziņojuma saņemšanas un valsts budžeta veidošanas sākumā Nacionālā programma tiks pārskatīta un papildināta. Arī Nacionālās programmas prioritāro pasākumu finansējuma tabulas tiks atjaunotas ikgadēji, kas galarezultātā ļaus noteikt, kāds finansējums ir ticis piešķirts katrai no Nacionālās programmas prioritātēm. Saistība ar valsts budžeta plānošanu Nacionālās programmas finansējuma noteikšana tika balstīta uz principiem un pieeju, kāda tiek lietota valsts budžeta projekta sastādīšanā. Lietojot šādu vienotu pieeju, pakāpeniski tiks nodrošināta Nacionālās programmas finansējuma plānošanas integrācija valsts budžeta plānošanas procesā. Tas nozīmē, ka turpmāk valsts budžeta un Nacionālās programmas finansējuma plānošana būs vienas sistēmas divas daļas. Nacionālās programmas izmaksas Nacionālās programmas izmaksas veido tiešie un pārējie jeb netiešie izdevumi. Tiešie izdevumi ir tādas TA pasākuma realizācijas izmaksas, kuras veido darbinieku, kuri ir tieši iesaistīti Nacionālās programmas pasākumu realizācijā, uzturēšanas un kapitālie izdevumi - radot īpašu struktūrvienību vai pieņemot darbā darbiniekus uz līguma pamata vai veicot citus tiešus uzdevumus. Savukārt, lai darbinieki, kuri tieši piedalās TA pasākumu īstenošanā, varētu sekmīgi veikt savus uzdevumus, tiek ieguldīts vēl citu struktūrvienību vai atsevišķu darbinieku darbs un finansu resursi. Pakārtotā veidā tiek vākti dati, apstrādāti dokumenti, gatavoti grozījumi normatīvajos aktos u.c., tādējādi patērējot zināmu darba laiku šajos ar integrāciju ES saistītos procesos. Šī daļa veido netiešās izmaksas. Finansējuma tabulās tiek izcelti papildu piešķirtie izdevumi Nacionālās programmas pasākumiem, piemēram, jaunas institūcijas izveidei sakarā ar ES acquis pārņemšanu, ko paredz Nacionālā programma. Šos izdevumus atspoguļo finansējuma tabulās rindā " tai skaitā, papildus piešķirtais finansējums NPIES pasākumiem ". Papildu izdevumi ir tādi tiešie izdevumi, kuri attiecīgajā gadā valsts budžetā ir piešķirti papildus, kā jaunas vēl nebijušas izmaksas jaunām funkcijām, kuru veikšanu paredz Nacionālā programma. Piemēram, šādi izdevumi ir no jauna pieņemto darbinieku darba algas un sociālie maksājumi, jaunu telpu uzturēšanas vai esošo telpu rekonstrukcijas izdevumi. Jāņem vērā, ka šie izdevumi tiek uzskatīti par papildu piešķirto finansējumu tikai viena (pirmā) finansu gada ietvaros. Turpmākajos gados tie ir daļa no tiešajiem uzturēšanas izdevumiem un īpaši nav jāuzrāda. Institūciju stiprināšanas analītiskās anketas 1999. gada decembrī, Helsinku samita laikā, Latvija tika uzaicināta uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Lai sekmīgi varētu sagatavot sarunu pozīciju, Latvijas administrācijai ir nepieciešams veikt nopietnu izpētes darbu, nolūkā noteikt nepieciešamos institūciju stiprināšanas pasākumus katrā sarunām atvērtajā sadaļā. Patlaban sarunas ir atvērtas astoņās sadaļās: mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta politika, zinātne un pētniecība, izglītība un prakse, ārējās attiecības, kopējā ārējā un drošības politika, statistika, kultūra un audiovizuālā politika, konkurences politika. Paralēli sarunu pozīciju sagatavošanai arī tiek veikts darbs pie institūciju stiprināšanas analītiskajām anketām. Uz pašreizējo laiku ir sagatavotas anketas par piecām sadaļām: zinātne un pētniecība, izglītība un prakse, statistika, konkurences politika un valsts atbalsts, patērētāju un veselības aizsardzība. Institūciju stiprināšanas pasākumu kopējais mērķis ir attīstīt Eiropas integrācijas procesam nepieciešamās struktūras, cilvēku resursus un vadības prasmes, kas nodrošinātu to ekonomisko un regulējošo sistēmu attīstību, kas nepieciešamas, lai kandidātvalsts veiksmīgi spētu pildīt ES dalībvalsts saistības, nosedzot visas trīs acquis communautaire pārņemšanas fāzes - likumdošanas transpozīciju, tās ieviešanu un efektīvu izpildi. Pirmsiestāšanās posmā, kā arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, Latvijai būs nepieciešams veikt savas administrācijas restrukturizāciju, nolūkā kvalitatīvi nodrošināt acquis realizāciju dzīvē. Institūciju stiprināšanas analītiskās anketas ir rīks ar kura palīdzību pārskatāmā veidā var noteikt nepieciešamos pasākumus administratīvās kapacitātes kāpināšanai. Administratīvās kapacitātes pielāgošana acquis prasībām sevī iekļauj funkciju pārdali valsts institūcijās, kā arī kvalitatīvu cilvēku resursu vadību. Anketas dod indikatīvu aprēķinu par nepieciešamo cilvēku resursu attīstību, saistībā ar katru no acquis izrietošo funkciju. Sagatavojot sarunu pozīcijas, par pamatu tiek ņemta informācija par diviem pamata blokiem -informācija par acquis pārņemšanas gaitu valstī un informācijas par nepieciešamo administratīvo kapacitāti lai pārņemto acquis varētu realizēt. Analītisko anketu uzdevums ir sniegt papildus informāciju sarunu pozīciju par iestāšanos Eiropas Savienībā sagatavošanā. Analītiskās anketas sniedz detalizētu informāciju par pasākumiem, kuri institūciju stiprināšanas jomā ir jāveic Latvijai. Par pamatu institūciju stiprināšanas vajadzību identifikācijai tiek ņemts acquis communautaire katrā konkrētajā sarunu sadaļā. Sagatavojot anketas tika analizēta tā acquis daļa, kura uzliek par pienākumu dalībvalstīm veikt kādas konkrētas darbības. Par pamatu institūciju stiprināšanas analītisko anketu aizpildīšanai tika ņemta metodoloģija, kuru izstrādāja Pasaules Bankas eksperti sadarbībā ar Valsts pārvaldes reformu biroju, funkciju audita veikšanai Zemkopības ministrijā 1999.gadā. Institūciju stiprināšanas analītisko anketu "dzīves cikls" Pašlaik institūciju stiprināšanas analītiskās anketas ir sastādītas par piecām sarunu sadaļām. Sarunām progresējot, tiek plānots līdz gada beigām aizpildīt šādas anketas par visām 31 iestāšanās sarunu sadaļām. Uz pašreizējo momentu sagatavošanā atrodas analītiskā anketa "Kultūra un audiovizuālā politika". Analītiskās anketas ir dinamisks dokuments, kurš tiks atjaunots reizi trijos mēnešos. Atjaunošanas gaitā tiks pievienotas jaunās aizpildītās analītiskās anketas, kā arī tiks papildinātas jau sagatavotās anketas. Latvijas puse ir atvērta papildus ierosinājumiem un informācijas pieprasījumiem no Eiropas Komisijas puses attiecībā uz valsts administrācijas kapacitāti, nodrošinot acquis realizāciju.