6. Article

Shāma. Funkciju analīzes shēma. No Acquis izrietošās valsts pārvaldes funkcijas Sadaļas mērķis ir noteikt attiecīgajai sarunu nodaļai no acquis apjoma izrietošās valsts pārvaldes funkcijas. Funkcija ir viena vai vairākas aktivitātes, kas rada gala produktu. Ir nepieciešams sagrupēt vienā funkcijā tās acquis prasības, kurām ir iespējams vienots risinājums. Saskaņā ar metodoloģiju, tiek izdalīti seši pamatfunkciju tipi, kurus veic dažādas organizatoriskās vienības: • politikas veidošanas funkcija : šī funkcija ietver sevī nozares stratēģisko plānošanu, tiesību aktu projektu izstrāde, minimālo standartu, normu noteikšana, politikas analīze un izvērtēšana, prognozēšana. Šo funkciju izpildei ir nepieciešamas speciālistu prasmes, un parasti tās veic nozares ministrija; • pakalpojumu sniegšanas funkcija : šī funkcija ietver sevī produktu vai pakalpojumu nodrošināšana iekšējiem (citas valsts struktūras) vai ārējiem (zemnieki, mežsaimnieki, zvejnieki) klientiem. Ar pakalpojumu sniegšanu parasti nodarbojas pakļautības vai pārraudzības iestādes; • regulējošās funkcija : licenču, sertifikātu, atļauju izsniegšana, akreditācija. Regulējošās funkcijas parasti tiek nodalītas no politikas un pakalpojumu sniegšanas funkcijām; • inspicēšana un kontrole : normatīvo aktu ievērošanas kontrole un uzraudzība, kas ir noteikta ar likumu, kā arī inspekcija, atbilstības pārbaude un finansu revīzija; • koordinācijas, pārraudzības un darbības izpildījuma kontroles funkcija : attiecību koordinēšana starp dažādām struktūrām, kā arī pakļautības institūciju darbības izpildījuma kontrole; • atbalsta funkcija : finansu vadība, cilvēku resursu vadība, informācijas sistēmas, infrastruktūra, darbinieku apmācība, efektivitātes pārbaude un vadības audits, kā arī sekretariāta pakalpojumi. Institūciju un to darbību identificēšana funkciju ieviešanai Anketas palīdz noskaidrot, kuras institūcijas pildīs no acquis izrietošās funkcijas, Latvijai pabeidzot sarunas par iestāšanos ES, kā arī, identificēt tam nepieciešamā institucionālās pārmaiņas, cilvēku resursu un apmācību vajadzības. Saskaņā ar izstrādāto metodoloģiju tiek pieļautas sekojošas darbības ar institūcijām: • Jaunas iestādes izveide, • Iestādes funkciju paplašināšana/papildināšana, • Iestādes statusa (pakļautības) maiņa/reorganizācija, • Iestādes funkciju sašaurināšana, • Nevalstiskās organizācijas un privāto institūciju iesaistīšana funkcijas veikšanai, • Esošās institūcijas likvidācija, • Darbība nav nepieciešama. Lai tabulu kvalitatīvi aizpildītu ir nepieciešams veikt analīzi par optimālo funkciju sadali un jānosaka kāda veida un kurām institūcijām funkcijas būtu jāveic. Lai noteikt kādam institūcijas veidam uzticēt funkcijas veikšanu ir jāvadās no pievienotajā shēmā atspoguļotajiem kritērijiem. Iespējami funkciju sadales risinājumi ir: • funkcijas kvalitātes vai apjoma noteikšana/pārskatīšana un racionalizācija; • funkcijas nodošana citām ministrijām; • funkciju decentralizācija uz zemākiem pārvaldes līmeņiem; • funkciju dekoncentrācija, nododot funkcijas veikšanu ministrijas reģionālajām struktūrvienībām; • funkciju deleģēšana; • funkciju privatizācija. Papildus nepieciešamie cilvēku resursi Acquis pārņemšana sektoros ir saistīta ar nepieciešamību pēc papildus cilvēku resursiem atbildīgajās institūcijās. Papildus nepieciešamie cilvēku resursi tiek aprēķināti izejot no papildus slodzes, kuru uzliks konkrētas funkcijas veikšana institūcijā. Anketas sadaļā "Štata vietu skaits" norādītais skaitlis ir cilvēku skaits, kuri pašlaik veic konkrēto funkciju, nevis kopējais institūcijā strādājošo cilvēku skaits. Ja papildus funkcijas uzliek slodzi kas ir lielāka nekā institūcija spēj veikt, ir nepieciešams pieņemt papildus darba spēku. Ja papildus pienākumu veikšanai institūcijai ir pietiekams strādājošo skaits, ir nepieciešams veikt darbinieku apmācību jauno funkciju veikšanai. Apmācību vajadzība Nepieciešamība pēc apmācībām ir norādīta skaitliski, kā cilvēku skaits, kurus ir nepieciešams apmācīt konkrētās no acquis izrietošās prasības veikšanai. Ir iespējama situācija, kad vieni un tie paši darbinieki ir apmācāmi vairāku uzdevumu veikšanai. Šādā gadījumā papildus nepieciešamā apmācība ir norādīta jaunā rindā ar atbilstošo no acquis izrietošo prasību. Turpmāk - vēl "Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores Ausma Aldermane, Dace Bebre