15. Article

1. Katra dalībvalsts jebkurai dalībvalstij, kas to prasa, nosūta informāciju par atsevišķiem gadījumiem, kas nepieciešama, lai: — noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, — izskatītu patvēruma pieteikumu, — izpildītu jebkuru saistību, kas izriet no šīs Konvencijas. 2. Šī informācija var attiekties tikai uz: — patvēruma meklētāja un, attiecīgā gadījumā, viņa ģimenes locekļu personas datiem (vārds, uzvārds un, attiecīgā gadījumā, agrākais uzvārds; iesaukas vai pseidonīmi; pašreizējā un agrākā pilsonība; dzimšanas datums un vieta), — personu apliecinošiem dokumentiem un ceļošanas dokumentiem (numurs, derīgums, izdošanas datums, izdevējiestāde, izdošanas vieta utt.), — citām ziņām, kas nepieciešamas, lai noteiktu patvēruma meklētāja identitāti, — uzturēšanās vietām un ceļojumu maršrutiem, — dalībvalsts izsniegtajām uzturēšanās atļaujām vai vīzām, — vietu, kur iesniegts pieteikums, — datumu, kad ir iesniegts jebkāds iepriekšējs patvēruma pieteikums, pašreizējā pieteikuma datumu, izskatīšanas procesa sasniegto stadiju gaitu un pieņemtajiem lēmumiem, ja tādi pastāv. 3. Turklāt viena dalībvalsts ir tiesīga prasīt, lai cita dalībvalsts tai dara zināmu pamatojumu, uz ko savā pieteikumā pamatojas patvēruma meklētājs, un šajā sakarā pieņemto lēmumu pamatojumus, ja tādi ir. Dalībvalsts, kurai prasīta šī informācija, lemj par atbildes sniegšanu. Jebkurā gadījumā šīs ziņas nosūta tikai tad, ja patvēruma meklētājs tam devis savu piekrišanu. 4. Šo informācijas apmaiņu veic pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma un tikai ar tādu iestāžu starpniecību, kuru izraudzīšana katrā dalībvalstī ir darīta zināma Komitejai, kas paredzēta 18.pantā. 5. Apmainītā informācija izmantojama tikai mērķiem, kas paredzēti pirmajā daļā. Katrā dalībvalstī šāda informācija sniedzama tikai tām iestādēm, tiesām un tiesu iestādēm, kuru piekritībā ir: — noteikt dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, — izskatīt patvēruma pieteikumu, — izpildīt kādu saistību, kas izriet no šīs Konvencijas. 6. Dalībvalsts, kas nosūta informāciju, nodrošina tās precizitāti un atbilstību jaunākajiem datiem. Ja izrādās, ka šī dalībvalsts ir sniegusi tādu informāciju, kas nav precīza vai ko tai nevajadzēja sūtīt, tad saņēmēja dalībvalsts nekavējoties par to tiek informēta. Tā izlabo šādu informāciju vai gādā par to, lai tā tiktu iznīcināta. 7. Patvēruma meklētājam ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt informāciju, kas attiecas uz viņu, tik ilgi, kamēr tā ir pieejama. Ja viņš (viņa) konstatē, ka minētā informācija ir neprecīza vai tai nebija jābūt nosūtītai, tad viņam (viņai) ir tiesības prasīt, lai to izlabotu vai iznīcinātu. Šīs tiesības tiek realizētas saskaņā ar nosacījumiem sestajā daļā. 8. Katrā attiecīgajā dalībvalstī reģistrē informācijas nosūtīšanas un saņemšanas gadījumus. 9. Šādu informāciju glabā tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams mērķiem, kuru dēļ apmainījās ar šo informāciju. Attiecīgā dalībvalsts piemērotā brīdī pārbauda, vai tā ir jāglabā. 10. Jebkurā gadījumā šādai informācijai piemēro vismaz tādu pašu aizsardzību, kādu informācijas saņēmējā dalībvalstī nodrošina līdzīgai informācijai. 11. Ja datu apstrādi neveic automātiski, bet kā citādi, katra dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, lai, izmantojot efektīvu kontroli, nodrošinātu atbilstību šim pantam. Ja dalībvalstī ir tāda veida uzraudzības iestāde, kā tā, kas minēta divpadsmitajā daļā, tai drīkst uzdot par pienākumu veikt kontroli. 12. Ja viena vai vairākas dalībvalstis vēlas datorizēt visu otrajā un trešajā daļā minēto informāciju vai daļu no tās, šāda datorizācija ir iespējama tikai tad, ja attiecīgās dalībvalstis ir pieņēmušas tiesību aktus, kas piemērojami šādai apstrādei un kuros īstenoti principi, kas izvirzīti 1981.gada 28.janvāra Strasbūras Konvencijā par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, un ja tās ir izraudzījušas attiecīgu valsts iestādi, kuras uzdevums ir saskaņā ar šo Konvenciju nosūtīto datu apstrādes un izmantošanas neatkarīga kontrole.