19. Article — — Galvenā institūcija

19.1. Ar šo tiek dibināta šī Līguma galvenā institūcija, kura sastāv no visām līgumslēdzējām pusēm. 19.2. Visi galvenās institūcijas lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa, ja vien lēmumu nevar pieņemt pēc vienprātības principa, bet ar kādu citu metodi un, izņemot to, ka vienprātības princips ir obligāts attiecībā uz 23. un 24.pantu. 19.3. Galvenās institūcijas funkcijās ietilpst šī Līguma pilnīga realizācija, paturot redzeslokā tā mērķus un jo īpaši: (a) nodrošināt politikas virzienu un vadību, lai uzraudzītu un pieņemtu tādus ieteikumus, kādi ir nepieciešami šī Līguma realizācijā, jo īpaši daudzpusējās sistēmas darbības nodrošināšanā; (b) pieņemt šī Līguma realizācijas plānus un programmas; (c) savā pirmajā sesijā pieņemt un periodiski pārskatīt šī Līguma realizācijas finansēšanas stratēģiju saskaņā ar 18.panta noteikumiem; (d) pieņemt šī Līguma budžetu; (e) atbilstoši nepieciešamā finansējuma pieejamībai apsvērt un izveidot tādas pakļautās iestādes, kādas var būt nepieciešamas, kā arī to atbilstošās pilnvaras un sastāvu; (f) izveidot, ja nepieciešams, tādu atbilstošu mehānismu kā Noguldījumu fonda rēķins, lai saņemtu un izmantotu finanšu resursus, kuri uzkrāsies šī Līguma realizācijai; (g) izveidot un uzturēt sadarbību ar citām atbilstošām starptautiskām organizācijām un Līguma iestādēm, ieskaitot Konvenciju par bioloģisko daudzveidību pušu konferenci par šajā Līgumā iekļautajiem jautājumiem, ieskaitot līdzdalību finansēšanas stratēģijā; (h) izskatīt un pieņemt, ja nepieciešams, šī Līguma grozījumus saskaņā ar 23.panta noteikumiem; (i) izskatīt un pieņemt, ja nepieciešams, šī Līguma pielikumu grozījumus saskaņā ar 24.panta noteikumiem; (j) izskatīt stratēģijas galvenos aspektus, lai veicinātu brīvprātīgus ieguldījumus, jo īpaši attiecībā uz 13. un 18.pantu; (k) veikt citas šī Līguma mērķu sasniegšanai nepieciešamās funkcijas; (l) ņemt vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferences un citu atbilstošo starptautisko organizāciju un citu līgumu organizāciju pieņemtos attiecīgos lēmumus; (m) informēt, ja nepieciešams, Konvencijas par bioloģiskās daudzveidību pušu konferenci un citas atbilstošas starptautiskas organizācijas un citas līgumu organizācijas par jautājumiem saistībā ar šī Līguma realizāciju; (n) apstiprināt atbilstoši 15.pantam ar IARC un citām starptautiskām institūcijām slēdzamo nolīgumu noteikumus, kā arī pārskatīt un grozīt 15.pantā aplūkoto MTA. 19.4. Saskaņā ar 19.6.punktu katrai līgumslēdzējai pusei pieder viena balss un galvenās institūcijas sesijā katru līgumslēdzēju pusi var pārstāvēt viens delegāts, kuru pavada aizstājējs, eksperti un konsultanti. Aizstājēji, eksperti un konsultanti var piedalīties vadošās organizācijas sesijas darbā, bet nevar balsot, izņemot gadījumus, kad viņi ir attiecīgi pilnvaroti aizstāt delegātu. 19.5. Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētie biroji un Starptautiskais atomenerģijas birojs, kā arī jebkura valsts, kura nav šī Līguma slēdzēja puse, var tikt pārstāvēta vadošās organizācijas sesijās kā novērotāja. Jebkura cita organizācija vai birojs, gan valsts, gan nevalstiska, kura ir kompetenta jomās, kas attiecas uz pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kura ir informējusi sekretāru par savu vēlmi tikt pārstāvētai novērotāja statusā vadošās organizācijas sesijā, var saņemt šādu atļauju, ja vien vismaz viena trešdaļa klātesošo līgumslēdzēju pušu pret to neiebilst. Atļaujas un piedalīšanās nodrošināšana novērotājiem notiek saskaņā ar vadošās organizācijas pieņemto procesuālo kārtību. 19.6. Organizācija — FAO biedre, kas ir arī šī Līguma slēdzēja puse, un šīs organizācijas — FAO biedres dalībvalstis, kuras ir līgumslēdzējas puses, bauda savas biedru tiesības, pilda biedru saistības mutatis mutandis (ar attiecīgām izmaiņām) saskaņā ar FAO Konstitūciju un Vispārējiem noteikumiem. 19.7. Galvenā institūcija pieņem un groza, ja nepieciešams, savu procesuālo kārtību un finanšu noteikumus, kas pilnībā atbilst šī Līguma noteikumiem. 19.8. Jebkurā galvenās institūcijas sesijā, lai nodrošinātu kvorumu, ir nepieciešama to delegātu klātbūtne, kuri pārstāv lielāko daļu līgumslēdzēju pušu. 19.9. Galvenā institūcija sasauc regulāras sesijas vismaz vienu reizi divos gados. Šīs sesijas, cik tas ir iespējams, būtu jāorganizē vienlaicīgi ar Pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu komisijas kārtējām sesijām. 19.10. Galvenās institūcijas speciālās sesijas tiek sasauktas citā laikā pēc galvenās institūcijas uzskatiem vai pēc jebkuras līgumslēdzējas puses rakstiska lūguma ar noteikumu, ka šo lūgumu atbalsta vismaz viena trešdaļa līgumslēdzēju pušu. 19.11. Galvenā institūcija saskaņā ar tās procesuālo kārtību ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus ( kolektīvi dēvētus par "Biroju").