8. Article

Brīvības atņemšanas soda noteikšana 1. Ja tiek akceptēta brīvības atņemšanas soda izpildes nodošana, piemērošanas valsts kompetentās iestādes: a) ievērojot šā panta ceturtajā daļā izklāstītos nosacījumus, izpilda notiesāšanas valstī noteikto sodu tūlīt vai arī ar tiesas vai administratīvu rīkojumu; vai b) izmantojot tiesas vai administratīvās procedūras un ievērojot šā panta piektajā daļā izklāstītos nosacījumus, maina sodu ar piemērošanas valsts lēmumu, aizstājot notiesāšanas valstī noteikto sodu ar sodu, kas piemērošanas valsts tiesību aktos paredzēts par tādu pašu nodarījumu. 2. Piemērošanas valsts informē notiesāšanas valsti, ja minētā to lūdz, par to, kuru no minētajām procedūrām piemēros. 3. Parakstot šo konvenciju vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, ikviena dalībvalsts deklarācijā var norādīt, ka tā paredz attiecībā uz pārējām līgumslēdzējām pusēm nepiemērot kādu no pirmās daļas a) un b) punktā paredzētajām procedūrām. 4. Ja piemērošanas valsts izlemj piemērot šā panta pirmās daļas a) punktā paredzēto procedūru, tai ir saistoša notiesāšanas valsts noteiktā soda tiesiskā būtība un termiņš. Ja attiecīgais sods pēc savas būtības vai termiņa nav saderīgs ar piemērošanas valsts tiesību aktiem vai ja to prasa minētās valsts tiesību akti, tad piemērošanas valsts ar tiesas vai administratīvu rīkojumu tomēr var sodu pielāgot sodam, kas par līdzīgu nodarījumu ir paredzēts tās tiesību aktos. Soda būtībai cik iespējams jāatbilst tā soda būtībai, ko piespriedusi notiesāšanas valsts. Pēc būtības vai termiņa tas nedrīkst būt smagāks par notiesāšanas valstī noteikto sodu un pārsniegt augstāko sodu, kas piemērošanas valsts tiesību aktos noteikts par tādu pašu nodarījumu. 5. Ja piemērošanas valsts izlemj piemērot šā panta pirmās daļas b) punktā paredzēto procedūru, tad: a) tai ir saistoši konstatējumi par faktiem tiktāl, ciktāl tie tieši vai netieši norādīti spriedumā, kas taisīts notiesāšanas valstī; b) gadījumos, kad soda termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem vai ir tieši seši mēneši, un izņemot gadījumus, kas attiecas uz šā panta sestajā daļā paredzēto deklarāciju, tā var brīvības atņemšanas sodu aizstāt ar naudas sodu; un c) tā nedrīkst padarīt smagāku notiesātās personas sodu, un tai nav saistoši minimālie sodi, kas tās tiesību aktos var būt paredzēti par izdarīto nodarījumu vai nodarījumiem. 6. Parakstot šo konvenciju vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, ikviena dalībvalsts deklarācijā var norādīt, ka šā panta piektās daļas b) punktā paredzētās aizstāšanas procedūras piemērošanu tā pieņem vienīgi attiecībā uz brīvības atņemšanas sodiem, kuru termiņš ir īsāks par 6 mēnešiem. Pārējās dalībvalstis var piemērot savstarpējības principu.