32. Article

Autentiskie teksti Šīs Konvencijas oriģināls, kura angļu, krievu un franču teksti ir vienlīdz autentiski, tiek nodots glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. 1. pielikums Bīstamās vielas bīstamo darbības veidu noteikšanai Tālāk dotie vielu daudzumi attiecas uz katru darbību vai darbību grupu. Ja daudzuma diapazons dots I daļā, tad robeždaudzumi ir katrā diapazonā norādītie maksimālie daudzumi. Piecus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā katrā diapazonā norādītais minimālais daudzums, ja tas netiek mainīts, kļūst par maksimālo daudzumu. Ja viela vai produkts, kas konkrēti nosaukts II daļā, ietilpst arī kādā I daļā minētajā kategorijā, tad tiek izmantots II daļā norādītais maksimālais daudzums. Lai noteiktu bīstamās darbības, Puses ņem vērā attiecīgās bīstamības palielināšanās varbūtējo iespēju, kā arī bīstamo vielu daudzumu un to tuvumu neatkarīgi no tā, vai tās atrodas viena vai vairāku operatoru pārziņā. I daļa Vielu un produktu klases, kas nav konkrēti nosauktas II daļā Kategorija Maksimālais daudzums (tonnās) 1. Uzliesmojošas gāzes (1a), ieskaitot LPG 200 2. Viegli uzliesmojoši šķidrumi (l b) 50 000 3. Ļoti toksiskas vielas (1c) 20 4. Toksiskas vielas (1d) 500-200 5. Vielas, kas ir spēcīgi oksidētāji (1e) 500-200 6. Sprādzienbīstamas vielas (1f) 200-50 7. Uzliesmojoši šķidrumi (1g) (apiešanās īpašos spiediena vai temperatūras apstākļos) 200 8. Videi bīstamas vielas (1h) 200 II daļa Konkrētas vielas Viela Maksimālais daudzums (tonnās) 1. Amonjaks 500 2. (a) Amonija nitrāts 2/ 2500 (b) Amonija nitrāts mēslojuma veidā 3/ 10 000 3. Akrilnitrils 200 4. Hlors 25 5. Etilēnoksīds 50 6. Ciānūdeņradis 20 7. Fluorūdeņradis 50 8. Sērūdeņradis 50 9. Sēra dioksīds 250 10. Sēra trioksīds 75 11. Svina alkilsavienojumi 50 12. Fosgēns 0.75 13. Metilizocianāts 0.15 PIEZĪMES (1) Indikatīvie kritēriji. Ja trūkst citu attiecīgu kritēriju, Puses, klasificējot vielas vai produktus šā pielikuma I daļas mērķiem, var izmantot šādus kritērijus: (a) UZLIESMOJOŠAS GĀZES: vielas, kuras gāzveida stāvoklī normālā spiedienā un maisījumā ar gaisu kļūst uzliesmojošas un kuru viršanas temperatūra normālā spiedienā ir 20°C vai zemāka; (b) VIEGLI UZLIESMOJOŠI ŠĶIDRUMI: vielas, kuru uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 21°C, bet viršanas temperatūra normālā spiedienā pārsniedz 20°C; (c) ĻOTI TOKSISKAS VIELAS: vielas, kuru īpašības atbilst 1. vai 2. tabulā norādītajām īpašībām un kuras savu fizikālo un ķīmisko īpašību dēļ spēj radīt rūpnieciskās avārijas briesmas. 1. tabula LD50 (orāla iedarbība) (1) LD50 (iedarbība uz ādu) (2) LC50 (inhalatīva iedarbība)(3) mg/kg ķermeņa svara mg/kg ķermeņa svara mg/1 LD50 ² 25 LD50 ² 50 LC50 ² 0.5 (1) LD50 orāla iedarbība uz žurkām. (2) LD50 iedarbībā uz žurku vai trušu ādu. (3) LC50 inhalatīva (ieelpojot) iedarbība (četras stundas) uz žurkām. 2. tabula Raksturīgā deva mg/kg ķermeņa svara < 5 Gadījumos, kad vielas toksiskums orālā iedarbībā uz dzīvniekiem, noteikts ar fiksētās devas metodi; (d) TOKSISKĀS VIELAS: vielas, kuru īpašības atbilst 3. vai 4. tabulā norādītajām īpašībām un kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības spēj radīt rūpnieciskās avārijas briesmas. 3. tabula LD50 (orāla iedarbība) (1) LD50 (iedarbība uz ādu) (2) LC50 mg/1 (inhalatīva mg/kg ķermeņa svara mg/kg ķermeņa svara iedarbība) (3) 25 < LD50 ² 200 50 < LD50 ² 400 0.5 < LC50 ² 2 (1) LD50 orāla iedarbība uz žurkām. (2) LD50 iedarbība uz žurku vai trušu ādu. (3) LC50 inhalatīva iedarbība (četras stundas) uz žurkām. 4.tabula Raksturīga deva mg/kg ķermeņa svara = 5 Gadījumos, kad vielas toksiskums orālā iedarbībā uz dzīvniekiem noteikts ar fiksētās devas metodi. (e) VIELAS, KAS IR SPĒCĪGI OKSIDĒTĀJI: vielas, kas mijiedarbībā ar citām vielām, īpaši, uzliesmojošām, izraisa strauju eksotermisku reakciju; (f) SPRĀDZIENBĪSTAMAS VIELAS: vielas, kas var sprāgt atklātas liesmas iedarbībā vai kas ir jūtīgākas pret triecieniem un berzi nekā dinitrobenzols; (g) UZLIESMOJOŠI ŠĶIDRUMI: vielas, kurām uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 55°C un kuras spiediena iedarbībā saglabā šķidro agregātstāvokli, ja konkrēti tehnoloģiskā procesa nosacījumi, tādi kā augsts spiediens un augsta temperatūra, var radīt rūpnieciskās avārijas briesmas; (h) VIDEI BĪSTAMAS VIELAS: vielas, kam ūdens vidē raksturīgs liels toksiskums, kāds atbilst 5. tabulā minētajiem rādītājiem. 5. tabula LC50 (1) EC50 (2) IC50 (3) mg/1 mg/1 mg/1 LC50 ² 10 EC50 ² 10 IC50 ² 10 (1) LC50 iedarbībā uz zivīm (96 stundas). (2) EC50 iedarbībā uz dafnijām (48 stundas). (3) IC50 iedarbībā uz aļģēm (72 stundas), Gadījumos, kad viela nespēj viegli sadalīties vai kad logaritms Pow>3.0 (ar nosacījumu, ka eksperimentāli noteiktais BCF<100). (i) LD - letāla deva (j) LC - letāla koncentrācija (k) EC - efektīvā koncentrācija (l) IC - inhibējošā koncentrācija (m) Pow - oktanola/ūdens sadalīšanās koeficients (n) BCF - biokoncentrācijas faktors (2) Šajā kategorijā ietilpst amonija nitrāts un amonija nitrāta maisījumi, kuros slāpekļa saturs amonija nitrātā pārsniedz masas 28%, kā arī amonija nitrāta ūdens šķīdumi, kuros amonija nitrāta koncentrācija pārsniedz 90% masas. (3) Šajā kategorijā ietilpst uz amonija nitrāta bāzes veidotie vienkāršie mēslošanas līdzekļi, kā arī kombinētie mēslošanas līdzekļi, kuros slāpekļa saturs amonija nitrātā pārsniedz 28% masas (kombinētie mēslošanas līdzekļi satur amonija nitrātu kopā ar fosfātu un/vai kāliju). (4) Maisījumi un produkti, kas satur šādas vielas, vērtējami gluži tāpat kā tīrās vielas, izņemot gadījumus, kad zaudē attiecīgās tīro vielu īpašības un nespēj izraisīt pārrobežu iedarbību. 2. pielikums Pieprasījums komisijas procedūrā atbilstoši 4. un 5.pantam 1. Puse vai Puses, kas nosūtījušas pieprasījumu, paziņo sekretariātam, ka tā vai tās ir iesniegusi vai iesniegušas jautājumu(us) pieprasījumu komisijai, kas izveidota saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem. Paziņojumā formulē pieprasījuma priekšmetu. Sekretariāts nekavējoties informē visas šīs Konvencijas Puses par šo iesniegumu. 2. Pieprasījumu komisijā ir trīs locekļi. Kā iesniedzēja puse, tā arī otra puse pieprasījuma izskatīšanas procedūrai ieceļ pa vienam zinātniskam vai tehniskam ekspertam, un abi šādā veidā ieceltie eksperti, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo ekspertu, kas pilda pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja funkcijas. Priekšsēdētājs nevar būt nevienas tās puses pilsonis, kas piedalās pieprasījuma izskatīšanas procedūrā, viņš nedrīkst nevienā no pušu teritorijām dzīvot, strādāt un nekādā citādā veidā būt saistīts. 3. Ja divu mēnešu laikā pēc otrā eksperta iecelšanas pieprasījuma komisijas priekšsēdētājs nav iecelts, tad pēc jebkuras puses lūguma viņu ieceļ Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs turpmāko divu mēnešu laikā. 4. Ja viena no pieprasījuma izskatīšanas procedūras pusēm neieceļ ekspertu viena mēneša laikā pēc sekretariāta paziņojuma saņemšanas, tad otrai pusei ir tiesības informēt par to Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš turpmāko divu mēnešu laikā ieceļ pieprasījumu komisijas priekšsēdētāju. Pēc iecelšanas pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs lūdz pusi, kura vēl nav iecēlusi ekspertu, izdarīt to viena mēneša laikā. Ja tā neizdara to šādā termiņā, tad priekšsēdētājs informē Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš ieceļ šo ekspertu turpmāko divu mēnešu laikā. 5. Pieprasījumu komisija pieņem savus procedūras noteikumus. 6. Pieprasījumu komisija var veikt visus atbilstīgos pasākumus savu funkciju izpildei. 7. Pieprasījuma izskatīšanas procedūras puses atbalsta pieprasījumu komisijas darbu, izmantojot visus to rīcība esošos līdzekļus: (a) sniedz pieprasījumu komisijai visus attiecīgos dokumentus, pakalpojumus un informāciju; (b) vajadzības gadījumā sagādā pieprasījumu komisijai iespēju izsaukt lieciniekus vai ekspertus un noklausīties to liecības. 8. Puses un eksperti ievēro konfidencialitāti attiecībā uz jebkuru informāciju, ko tie saņēmuši konfidenciālā kārtā pieprasījumu komisijas darba. 9. Ja viena no pieprasījuma izskatīšanas procedūras pusēm neierodas pieprasījumu komisijā vai nepiedalās savas lietas izskatīšanā, tad otra puse var lūgt pieprasījumu komisiju turpināt izskatīšanu un pabeigt savu darbu. Vienas puses neierašanās vai vienas puses nepiedalīšanās savas lietas izskatīšanā nav šķērslis pieprasījumu komisijas darba turpināšanai un pabeigšanai. 10. Ja vien pieprasījumu komisija, ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus, nenospriež citādi, tad pieprasījumu komisijas izdevumus, ieskaitot tās locekļu atalgojumu, sedz pieprasījuma izskatīšanas procedūrā iesaistītās puses līdzīgās daļās. Pieprasījumu komisija reģistrē visus savus izdevumus un iesniedz pusēm galīgu pārskatu par šiem izdevumiem. 11. Jebkura Puse, kurai par pieprasījuma izskatīšanas procedūras priekšmetu ir praktiska rakstura interese un kuru var skart atzinums šajā lietā, ar pieprasījumu komisijas piekrišanu var piedalīties izskatīšanā. 12. Pieprasījumu komisijas lēmumi par procedūras jautājumiem tiek pieņemti ar tās locekļu balsu vairākumu. Pieprasījumu komisijas galīgais atzinums atspoguļo tās locekļu vairākuma viedokli un ietver jebkuras uzskatu atšķirības. 13. Pieprasījumu komisija savu galīgo atzinumu pieņem divu mēnešu laikā no tās izveidošanas dienas, ja vien tā neuzskata par nepieciešamu pagarināt šo termiņu uz laika posmu, kas nepārsniedz divus mēnešus. 14. Pieprasījumu komisijas galīgais atzinums pamatojams ar atzītiem zinātniskiem principiem. Galīgo atzinumu pieprasījumu komisija nosūta pusēm, kas piedalījušās pieprasījuma izskatīšanas procedūrā, un sekretariātam. 3. pielikums Procedūras atbilstoši 4. pantam 1. Izcelsmes Puse var pieprasīt konsultācijas ar otru Pusi atbilstoši šā pielikuma 2.-5. punktam, lai noteiktu, vai tā patiešām ir skartā Puse. 2. Lai nodrošinātu atbilstošas un rezultatīvas konsultācijas, Izcelsmes Puse par plānoto vai jau notiekošu bīstamo darbību apgādā ar paziņojumu attiecīgos līmeņos jebkuru Pusi, kura, pēc tās domām, var kļūt par skarto Pusi, pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā tad, kad par šo plānoto vai jau notiekošu bīstamo darbību tā informē savus iedzīvotājus. Par notiekošajām darbībām šāds paziņojums tiek nosūtīts ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad šī Konvencija izcelsmes Pusei stājusies spēkā. 3. Šajā paziņojumā, citstarp, jāietver: (a) informācija par bīstamo darbību, ieskaitot jebkuru pieejamu informāciju vai paziņojumu kā, piemēram, saskaņā ar 6. pantu paredzēto informāciju par šīs darbības iespējamo pārrobežu iedarbību rūpnieciskās avārijas gadījumā; (b) norādījums par saprātīgiem termiņiem, kādos jādod atbilde atbilstoši šā pielikuma 4.punktam, ievērojot darbības raksturu; un var ietvert arī šā pielikuma 6. punktā paredzēto informāciju. 4. Informētās Puses paziņojumā norādītajā termiņā sniedz atbildi izcelsmes Pusei, apstiprinot paziņojuma saņemšanas faktu un norādot, vai tās domā uzsākt konsultācijas. 5. Ja informētā Puse norāda, ka tā nedomā uzsākt konsultācijas, vai ja tā nedod atbildi paziņojumā norādītajā laikā, tad šī pielikuma turpmāko punktu noteikumi netiek piemēroti. Šādos gadījumos izcelsmes Pusei ir tiesības pašai izlemt, vai tai ir jāveic vērtēšana un analīze uz savas nacionālās likumdošanas un prakses bāzes. 6. Ja no informētās Puses saņemta atbilde, kurā apliecināta vēlēšanās uzsākt konsultācijas, izcelsmes Puse, ja vien tā to vēl nav izdarījusi, sagādā informētajai Pusei: (a) attiecīgu informāciju par analīzes veikšanas termiņiem, norādot piezīmju iesniegšanas termiņus; (b) attiecīgu informāciju par bīstamo darbību un tās pārrobežu iedarbību rūpnieciskās avārijas gadījumā; (c) iespēju piedalīties ar iespējamo pārrobežu iedarbību saistītas informācijas vai jebkura ziņojuma novērtēšanā. 7. Skartā Puse pēc izcelsmes Puses lūguma sniedz pēdējai saprātīgi pieejamu informāciju par potenciāli skarto rajonu skartās Puses jurisdikcijas robežās, ja šāda informācija nepieciešama vērtējuma, analīzes un pasākumu sagatavošanai. Šī informācija tiek sniegta nekavējoties un, kad tas nepieciešams, izmantojot kopīgo institūciju, ja tāda ir. 8. Izcelsmes Puse vajadzības gadījumā tieši vai izmantojot kopīgo institūciju, ja tāda ir, izsniedz skartajai Pusei analīzes un vērtējuma dokumentāciju, kā aprakstīts V pielikuma 1. un 2. punktā. 9. Ieinteresētās Puses informē sabiedrību rajonos, ko reāli apdraud bīstamā darbība, un kārto analīzes un vērtējuma dokumentācijas izplatīšanu attiecīgā rajona sabiedrības vidū un nosūtīšanu varas iestādēm. Puses nodrošina sabiedrībai iespēju izteikt aizrādījumus vai iebildumus par bīstamo darbību un gādā par tās viedokļu paziņošanu saprātīgos termiņos atbilstīgajai izcelsmes Puses pilnvarotajai iestādei vai nu tieši, vai, ja vajadzīgs, izcelsmes Puses starpniecību. 10. Izcelsmes Puse pēc tam, kad sagatavota analīzes un vērtējuma dokumentācija, bez nepamatotas vilcināšanās uzsāk konsultācijas ar skarto Pusi par bīstamās darbības pārrobežu iedarbību rūpnieciskās avārijas gadījumā, kā arī par pasākumiem tās iedarbības samazināšanai vai likvidēšanai u.c. Šīs konsultācijas var skart šādus jautājumus: (a) attiecīgās bīstamās darbības iespējamās alternatīvas, ieskaitot bezdarbības alternatīvu, kā arī veikt pasākumus pārrobežu iedarbības mazināšanai uz izcelsmes Puses rēķina; (b) citus iespējamās savstarpējās palīdzības veidus jebkuras pārrobežu iedarbības samazināšanai; (c) jebkurus citus atbilstošus jautājumus. Šādu konsultāciju sākotnējā posmā ieinteresētās Puses saskaņo jautājumu par to ilgumu pieņemamās laika robežās. Jebkuras šādas konsultācijas var sarīkot attiecīgas kopīgas institūcijas ietvaros tur, kur tāda ir. 11. Ieinteresētās Puses gādā, lai pienācīgi tiktu reģistrēti saskaņā ar šā pielikuma 9. punktu saņemtie analīzes un vērtējuma rezultāti, kā arī aizrādījumi par tiem, un šā pielikuma 10. punktā minēto konsultāciju rezultāti. 12. Izcelsmes Puse informē skartās Puses par jebkuru lēmumu, kas attiecas uz šo darbību, norādot iemeslus un apsvērumus, uz kuriem šis lēmums balstīts. 13. Ja kādai no ieinteresētajām Pusēm par bīstamās darbības pārrobežu iedarbību kļūst zināma kāda būtiska papildinformācija, kura nebija zināma, rīkojot konsultācijas par šo darbību, šī Puse nekavējoties informē citu ieinteresēto Pusi vai Puses. Ja kāda no ieinteresētajām Pusēm to pieprasa, konsultācijas tiek atjaunotas. 4. pielikums Avāriju novēršanas pasākumi, kas tiek veikti atbilstoši 6.pantam Puses, kompetentās institūcijas, operatori vai arī kopīgiem pūliņiem var veikt šādus pasākumus atkarībā no nacionālajiem likumiem un prakses: 1. noteikt vispārīgos vai konkrētos mērķus drošības jomā; 2. pieņemt normatīvos aktus vai vadlīnijas, kas aptver drošības pasākumus un drošības normas; 3.noteikt tās bīstamās darbības, kam nepieciešami īpaši aizsardzības pasākumi, kuri var ietvert licencēšanas vai sankcionēšanas sistēmu; 4. novērtēt bīstamo darbību riska analīzi vai drošības pētījumus un rīcības plānu nepieciešamo pasākumu īstenošanai; 5.sniegt kompetentajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama riska novērtēšanai; 6. izmantot vispiemērotāko tehnoloģiju, lai novērstu rūpnieciskās avārijas un aizsargātu cilvēkus un vidi; 7. lai novērstu rūpnieciskās avārijas, attiecīgi izglītot un sagatavot visas personas, kas iesaistītas bīstamajā darbībā tieši darbības vietās gan parastos, gan arī ekstremālos apstākļos; 8. izveidot iekšējās struktūras un pārvaldes metodes, drošības noteikumu efektīvai ievērošanai un uzturēšanai; 9. pārraudzīt un izvērtēt bīstamās darbības un veikt inspicēšanu. 5. pielikums Analīze un vērtējums 1. Bīstamās darbības analīze un vērtēšana jāveic no izvirzītajiem mērķiem atkarīgā mainīgā apjomā un dziļumā. 2. Turpmāk tabulā parādīts jautājumu loks, kas analīzē un vērtēšanā atbilstoši tabulā minētajiem attiecīgo pantu mērķiem jāņem vērā. Analīzes mērķis Apsveramie jautājumi Ārkārtēju situāciju plānošana saskaņā ar 8. pantu 1) bīstamo vielu īpašības un to daudzums attiecīgās darbības vietā; 2) īsi aprakstošs rūpnieciskās avārijas scenārija modelis, kādu var radīt bīstamā darbība līdz ar norādi par katras avārijas iespējamību; 3) katram scenārijam: a) aptuvens izmetumu daudzums; b) izrietošo seku pakāpe un nopietnība gan attiecībā uz cilvēkiem, gan uz viņu apkārtējo vidi labvēlīgos un nelabvēlīgos apstākļos, ieskaitot avārijas rezultātā radīto bīstamo zonu apmērus; c) laika periods, kura ietvaros sākotnējais notikums var pāraugt rūpnieciskā avārijā; d) jebkura darbība, ko var veikt, lai līdz minimumam samazinātu avārijas eskalācijas varbūtību; 4) iedzīvotāju skaits un izvietojums tuvākajā apkārtnē, aptverot jebkuras lielas cilvēku koncentrācijas iespējamā bīstamajā zonā; 5) šo iedzīvotāju vecums, mobilums un kaitējumjutīgums. Izvietošanas lēmumu pieņemšana saskaņā ar 7. pantu Papildus iepriekš minētajiem 1.-5. punktam: 6) cilvēkiem un videi nodarītā kaitējuma nopietnība atkarībā no izmetumu rakstura un apstākļiem; 7) attālums no vietas, kurā notiek bīstamā darbība, kas var izraisīt rūpniecisku avāriju un kaitīgi iedarboties uz cilvēkiem un vidi; 8) tā pati informācija ne tikai attiecīgā brīža situācijai, bet arī plānotai vai iespējamai pamatoti prognozējamai turpmāko notikumu attīstībai. Sabiedrības informēšana, kas tiek sniegta saskaņā ar 9. pantu Papildus iepriekš minētajiem 1.-4. punktam: 9) cilvēki, kas var ciest rūpnieciskās avārijas rezultātā. Avāriju novēršanas pasākumi saskaņā ar 6. pantu Papildus iepriekš 4.-9. punktā minētajiem avāriju novēršanas pasākumiem būs nepieciešami sīkāki 1.-3. punktā ietverto aprakstu un vērtējumu varianti. Papildus šiem aprakstiem un vērtējumiem jāaptver arī šādi jautājumi: 10) apstākļi un daudzumi, kādos var rīkoties ar bīstamajiem materiāliem; 11) ar nopietnām sekām saistītu rūpniecisko avāriju scenāriji ar piemēriem visam dažāda avāriju lieluma diapazonam un norādījumiem par tuvumā notiekošās darbības ietekmes varbūtību; 12) katrā scenārijā - to notikumu apraksts, kuri var izraisīt rūpnieciskās avārijas, kā arī to posmu aprakstus, kādos varētu notikt šo avāriju eskalācija; 13) katra posma varbūtības novērtējums vismaz vispārīgās līnijās, ņemot vērā 14. punktā paredzētos pasākumus; 14) aizsardzības pasākumu apraksts, minot iekārtas un procedūras, kuru uzdevums ir līdz minimumam samazināt katra posma iespējamību; 15) iespējamo seku, kādas var radīt novirzīšanās no normāliem ekspluatācijas apstākļiem, novērtējums, kā arī izrietošus pasākumus, kas ārkārtējas situācijas gadījumā veicami, lai droši pārtrauktu bīstamo darbību vai jebkuru tās daļu, un arī vajadzību sagatavot personālu, lai nodrošinātu iespējamo nopietno noviržu drīzāku atklāšanu un attiecīgu pasākumu veikšanu; 16) pakāpes, kādā modificēšana, remontdarbi un tehniskās apkopes darbi bīstamas darbības apstākļos var apdraudēt tehniskās kontroles pasākumus, novērtējums, kā arī turpmākos pasākumus kontroles nolūkā. 6. pielikums Izvietošanas lēmumu pieņemšana atbilstoši 7. pantam Turpmākais teksts ilustrē jautājumus, kas jāņem vērā atbilstoši 7.pantam. 1. Riska analīzes un vērtēšanas rezultāti, ieskaitot plānotās bīstamās darbības rajona fizisko īpašību raksturojumus atbilstoši V pielikumam. 2. Konsultāciju rezultāti un sabiedrības piedalīšanās. 3.Tā riska pieaugšanas vai samazināšanās analīze, ko izraisa jebkurš notikums skartās Puses teritorijā sakarā ar izcelsmes Puses teritorijā veikto bīstamo darbību. 4.Videi radīto risku vērtējums, ieskaitot jebkuru pārrobežu iedarbību. 5. Tādu jaunu bīstamu darbību vērtējums, kuras varētu būt riska avots. 6. Jautājuma izskatīšana par jaunu bīstamu darbību izvietojuma un jau notiekošo darbību ievērojamu modifikāciju izkārtošanu drošā attālumā no apdzīvotajām vietām, kā arī drošības zonas izveidošanu ap bīstamas darbības objektiem; šajos rajonos rūpīgi jāizstudē notikumi, kas rada apdraudēto iedzīvotāju skaita pieaugumu vai kaut kādā veidā palielina riska pakāpi. 7. pielikums Pasākumi gatavībai ārkārtējām situācijām atbilstoši 8.pantam 1. Nepieciešams koordinēt visus plānus ārkārtējām situācijām gan darbības vietās, gan ārpus tām, lai veiktu kompleksus un efektīvus pasākumus avārijas seku likvidēšanai. 2. Ārkārtējo situāciju plānos jāietver darbības, kas jāveic, lai lokalizētu ārkārtējās situācijas, kā arī lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu to pārrobežu iedarbību. Tajos jāietver arī iedzīvotāju apziņošanas pasākumi un vajadzības gadījumā - evakuācijas pasākumi un citi aizsardzības vai glābšanas darbi, kā arī medicīniskā dienesta pakalpojumi. 3. Ārkārtējo situāciju plānos jāsniedz bīstamās darbības vietu personālam, apdraudētajām personām ārpus šim vietām un glābšanas spēkiem sīks tehnisko un organizatorisko procedūru apraksts, kas nepieciešams, lai reaģētu uz rūpniecisko avāriju, kurai var būt pārrobežu iedarbība, un lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu iedarbību uz cilvēkiem un vidi gan attiecīgās darbības vietā, gan ārpus tās. 4. Ārkārtējo situāciju plānos bīstamās darbības vietās varētu būt ietverti, piemēram, šādi jautājumi: (a) organizatorisko funkciju un atbildības sadalīšana rīcībai bīstamās darbības vietā ārkārtējas situācijas gadījumā; (b) to pasākumu apraksts, kas veicami rūpnieciskās avārijas vai tās nenovēršamu draudu gadījumā, lai stāvokli pakļautu kontrolei vai nepieļautu šādu notikumu, vai arī sīki norādījumi par to, kur šādu aprakstu var dabūt; (c) pieejamo iekārtu un resursu apraksts; (d) pasākumi, kas veicami, lai par rūpniecisko avāriju drīzāk paziņotu valsts institūcijai, kura ir atbildīga par ārkārtējo situāciju likvidēšanas pasākumiem ārpus bīstamo darbību vietas, ieskaitot sākotnējā paziņojumā ietveramās informācijas veidu, ka arī pasākumus sīkākas informācijas nodrošināšanai tās saņemšanas gaitā; (e) pasākumi personāla sagatavošanai pienākumiem, kādi no tā tiks prasīti. 5. Ārkārtējo situāciju plānos ārpus bīstamās darbības vietām varētu būt ietverti, piemēram, šādi jautājumi: (a) organizatorisko funkciju un atbildības sadalīšana rīcībai ārpus bīstamās darbības vietām ārkārtējas situācijas gadījumā, tai skaitā norādījumi, kā tiek panākta atbilstība bīstamās darbības vietās veicamo pasākumu plāniem; (b) glābšanas un medicīnas personāla darba metodes un procedūras; (c) skartā rajona ātras noteikšanas metodes; (d) pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu skarto vai potenciāli skarto Pušu tūlītēju informēšanu par rūpniecisko avāriju un šo sakaru turpmāku uzturēšanu; (e) plāna un koordinācijas pasākumu īstenošanai nepieciešamo resursu noskaidrošana; (f) pasākumi informācijas sniegšanai sabiedrībai, vajadzības gadījumā ietverot pasākumus, kas veicami, lai papildinātu un atkārtotu informāciju, kas sabiedrībai tiek sniegta atbilstoši 9. pantam; (g) pasākumi mācībām un vingrinājumiem. 6. Ārkārtējo situāciju plānos varētu ietvert bīstamo vielu un piesārņoto (saindēto) materiālu apstrādāšanas, savākšanas, attīrīšanas, glabāšanas, izvešanas un drošas apglabāšanas pasākumus, kā arī atjaunošanas pasākumus. 8. pielikums Informācijas sabiedrībai atbilstoši 9.pantam 1. Uzņēmuma nosaukums, bīstamās darbības vietas adrese un informētājas personas amats. 2. Vienkāršs bīstamās darbības, tai skaitā riska, apraksts. 3. Bīstamajā darbībā izmantoto vielu vai produktu vispārpieņemtie vai šai klasei raksturīgie nosaukumi, vai arī to vispārīga klasifikācija ņemot vērā to būtiskos bīstamības raksturojumus 4. Vispārīga rakstura informācija, kas iegūta, novērtējot ietekmi uz vidi, ja šāda informācija ir pieejama un būtiska. 5. Vispārīga informācija par bīstamās darbības gaitā iespējamās rūpnieciskās avārijas raksturu, ieskaitot tās potenciālo iedarbību uz iedzīvotājiem un vidi. 6. Attiecīga informācija par to, kā jāapziņo un jāinformē rūpnieciskā avārijā skartie iedzīvotāji. 7. Attiecīga informācija par to, kā jārīkojas un jāizturas rūpnieciskā avārijā skartajiem iedzīvotājiem. 8. Attiecīga informācija par bīstamās darbības gaitā veiktajiem pasākumiem, ieskaitot sakarus ar avārijas dienestiem, lai darbotos rūpniecisko avāriju novēršanas jomā, samazinātu to nopietnību un mazinātu to iedarbību. 9. Vispārīga informācija par avārijas dienestu darbības plānu ārkārtējām situācijām ārpus bīstamo darbību vietām, lai novērstu jebkuru rūpnieciskās avārijas iedarbību ārpus bīstamo darbību vietām, ieskaitot pārrobežu iedarbību. 10. Vispārīga informācija par speciālām prasībām un nosacījumiem, kas regulē bīstamo darbību saskaņā ar attiecīgiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem un/vai administratīvajiem norādījumiem, ieskaitot licenču vai atļauju izsniegšanas sistēmas. 11. Sīki dati par attiecīgas papildinformācijas saņemšanas avotiem. 9. pielikums Rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmas atbilstoši 10. pantam 1. Rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmām jānodrošina maksimāli ātra datu un prognožu pārraidīšana saskaņā ar iepriekš izstrādātiem kodiem, izmantojot apvienotas datu pārraidīšanas un apstrādāšanas sistēmas informēšanai par ārkārtējām situācijām un atbilžu saņemšanai, kā arī pasākumu veikšanai, lai līdz minimumam samazinātu un ierobežotu pārrobežu iedarbības mērogus, ievērojot dažādas vajadzības dažādos līmeņos. 2. Paziņojums par rūpnieciskajām avārijām ietver šādus elementus: (a) rūpnieciskās avārijas veids un mērogi, ar to saistītās bīstamās vielas (ja tās ir zināmas) un avārijas iespējamās iedarbības nopietnība; (b) avārijas izcelšanās laiks un precīza vieta; (c) cita šāda pieejamā informācija, kas nepieciešama rūpnieciskās avārijas seku efektīvai likvidēšanai. 3. Paziņojums par rūpnieciskajām avārijām tiek papildināts noteiktos laika intervālos vai nepieciešamības gadījumā ar turpmāko uz notikumu attiecināmo informāciju par situācijas attīstību pārrobežu iedarbības ziņā. 4. Regulāri tiek rīkota rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmu izmēģināšana un efektivitātes pārbaudes, ieskaitot regulāru attiecīga personāla sagatavošanu. Kur tas ir lietderīgi šādi izmēģinājumi, pārbaudes un sagatavošana notiek apvienoti. 10. pielikums Savstarpējā palīdzība atbilstoši 12. pantam 1.Vispārējā atbildība par palīdzības sniegšanas vadību, kontroli, koordināciju un uzraudzību attiecībā uz gulstas uz Pusi, kura lūgusi palīdzību. Personāls, kas piedalās palīdzības operācijās, darbojas saskaņā ar attiecīgajiem tās Puses likumiem, kas griezusies ar lūgumu. Tās Puses attiecīgās institūcijas, kas griezusies ar lūgumu, sadarbojas ar institūciju, kuru Puse, kas sniedz palīdzību, saskaņā ar 17. pantu ieceļ par atbildīgo, kam uzdots tieši operatīvi uzraudzīt personālu un iekārtas, ko piešķīrusi palīdzētāja Puse. 2. Puse, kas griezusies ar lūgumu, savu iespēju robežās uz vietas esošās būves un pakalpojumus paredz pienācīgai un efektīvai palīdzības organizēšanai, un gādā, lai tiktu aizsargāts personāls, iekārtas un materiāli, ko šiem mērķiem tās teritorijā ievedusi Puse, kas sniedz palīdzību, vai arī kas ievesti tās vārdā. 3. Ja ieinteresētās Puses nav vienojušās par kaut ko citu, palīdzība tiek sniegta uz tās Puses rēķina, kas griezusies ar lūgumu. Puse, kas sniedz palīdzību, var jebkurā laikā pilnīgi vai daļēji atteikties no tiesībām pieprasīt atlīdzību par saviem zaudējumiem. 4. Puse, kas griezusies ar lūgumu, veic visus iespējamos pasākumus, lai piešķirtu Pusei, kas sniedz palīdzību, un personām, kas darbojas tās vārdā, nepieciešamās privilēģijas, imunitāti vai atbalstu viņu palīdzības funkciju ātrai īstenošanai. Pusei, kas griezusies ar lūgumu, nav pienākums šo principu piemērot saviem pilsoņiem vai personām, kas pastāvīgi dzīvo tās teritorijā, vai piešķirt viņiem iepriekš minētās privilēģijas un imunitāti. 5. Jebkura Puse pēc lūdzējas Puses vai palīdzētājas Puses lūguma veic pasākumus, lai atvieglotu tranzītu caur tās teritoriju personālam, par kuru laikus ir saņemts attiecīgs paziņojums, kā arī paredzētām iekārtām un īpašumam virzienā uz tās Puses teritoriju, kas griezusies ar lūgumu, un projām no tās. 6. Puse, kas griezusies ar lūgumu, atvieglina iebraukšanu savā nacionālajā teritorijā, uzturēšanos tajā un izbraukšanu no tās personālam, par kuru laikus ir saņemts attiecīgs paziņojums, kā arī palīdzībai paredzētām iekārtām un īpašumam. 7. Kas attiecas uz darbību, kura tieši saistīta ar palīdzības sniegšanu, Puse, kas griezusies ar lūgumu, cilvēku bojā ejas vai sakropļošanas gadījumā, īpašuma bojājuma vai zaudējuma gadījumā vai gadījumā, ja nodarīts kaitējums apkārtējai videi tās teritorijā palīdzības sniegšanas gaitā, neizvirza apsūdzības Pusei, kas sniedz palīdzību, vai personām, kas darbojas tās vārdā, atbrīvo tās no materiālās atbildības uz izmaksā kompensāciju cilvēku bojā ejas vai sakropļošanas gadījumā, kā arī iekārtu vai cita palīdzības sniegšanai izmantotā īpašuma zaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā. Puse, kas griezusies ar lūgumu, ir atbildīga par to pretenziju noregulēšanu, ko trešās puses izvirza Pusei, kas sniegusi palīdzību, vai personām, kas darbojas tās vārdā. 8. Ieinteresētās Puses cieši sadarbojas, lai palīdzētu noregulēt tiesas procedūras un pretenzijas, kas var rasties palīdzības sniegšanas operāciju gaitā. 9. Jebkura Puse var lūgt palīdzību avārijas skarto personu ārstēšanā vai pagaidu izmitināšanā citas Puses teritorijā. 10. Skartā Puse vai Puse, kas griezusies ar lūgumu, jebkurā brīdī pēc attiecīgām konsultācijām, nosūtot paziņojumu, var lūgt izbeigt saskaņā ar šo Konvenciju saņemto vai paredzēto palīdzību. Tūliņ pēc šāda lūguma izteikšanas ieinteresētās Puses rīko savstarpēji konsultējas, lai veiktu pasākumus palīdzības izbeigšanai. 11. pielikums Informācijas apmaiņai atbilstoši 15. pantam Informācijā ietverami šādi elementi, kas var būt arī daudzpusējas vai divpusējas sadarbības priekšmets: (a) likumdošanas un administratīvie pasākumi, politika, mērķi un prioritātes rūpniecisko avāriju novēršanā, gatavībā tām un to seku likvidēšanā, zinātniskā darbība un tehniskie pasākumi bīstamo darbību izraisīto rūpniecisko avāriju riska mazināšanai, ieskaitot pārrobežu iedarbības mazināšanu; (b) pasākumi un darbības plāni ārkārtējām situācijām attiecīgā līmenī, kas skar citas Puses; (c) monitoringa, plānošanas, pētījumu un izstrādņu programmas, ieskaitot to īstenošanu un uzraudzību; (d) pasākumi, kas tiek veikti, lai novērstu rūpnieciskās avārijas, nodrošinātu gatavību tām un likvidētu to sekas; (e) rūpnieciskās avārijās uzkrātā pieredze un sadarbība ar pārrobežu iedarbību saistītu avāriju seku likvidēšanā; (f) labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vides aizsardzības pilnveidošanas un drošības palielināšanai izstrādāšana un izmantošana; (g) gatavības nodrošināšana ārkārtējām situācijām un to seku likvidēšanai; (h) riska prognozēšanai izmantojamās metodes, ieskaitot monitoringa un pārrobežu iedarbības vērtējuma kritērijus. 12. pielikums Savstarpējas palīdzības uzdevumi atbilstoši 18.panta 4.punktam 1. Informācija un datu vākšana, un izplatīšana: (a) izveidot un izmantot rūpniecisko avāriju izziņošanas sistēmu, kas var sniegt informāciju par rūpnieciskajām avārijām un par ekspertiem, lai pēc iespējas ātrāk iesaistītu viņus palīdzības sniegšanā; (b) izveidot un izmantot datu bāzi, lai saņemtu, apstrādātu un izplatītu nepieciešamo informāciju par rūpnieciskajām avārijām, ieskaitot informāciju par to iedarbību, kā arī par veicamajiem pasākumiem un šo pasākumu iedarbīgumu; (c) izstrādāt un uzturēt bīstamo vielu sarakstu, iekļaujot tajā vielu būtiskos raksturojumus un informāciju par to, kā rīkoties ar tām rūpnieciskās avārijas gadījumā; (d) izveidot un uzturēt reģistru par ekspertiem, kuri var sniegt konsultatīvu un citu palīdzību rūpniecisko avāriju novēršanā, gatavībā tām un seku likvidēšanā, ieskaitot atjaunošanas pasākumus; (e) uzturēt bīstamo darbības veidu sarakstu; (f) veidot un uzturēt 1. pielikuma I daļas noteikumos ietverto bīstamo vielu sarakstu. 2. Pētījumi, mācības un metodoloģija: (a) izstrādāt un iesniegt modeļus, kuru pamatā ir rūpnieciskās avārijās uzkrātā pieredze, un rūpniecisko avāriju novēršanas, avārijgatavības un avāriju seku likvidēšanas scenārijus; (b) sekmēt speciālistu izglītību un mācības, organizēt starptautiskos simpozijus un paplašināt sadarbību pētījumu un izstrādņu jomā. 3. Tehniskā palīdzība: (a) veikt konsultatīvās funkcijas, kuru mērķis ir nostiprināt spējas īstenot rūpniecisko avāriju novēršanas, avārijgatavības un avāriju seku likvidēšanas pasākumus; (b) pēc kādas Puses lūguma uzņemties tās veiktās bīstamās darbības inspekciju, kā arī sniegt palīdzību tās nacionālo inspekciju organizēšanā saskaņā ar šīs Konvencijas prasībām. 4. Palīdzība ārkārtējas situācijas gadījumā Pēc kādas Puses lūguma sniegt palīdzību, nosūtot, piemēram, uz rūpnieciskās avārijas vietu ekspertus konsultatīvas un citādas palīdzības sniegšanai rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanā. 13. pielikums Arbitrāža 1. Prasītāja Puse vai prasītājas Puses paziņo sekretariātam, ka Puses vienojušās nodot strīdu izskatīšanai arbitrāžā saskaņā ar šīs Konvencijas 21. panta 2. punktu. Paziņojumā tiek norādīts arbitrāžā izskatāma strīda priekšmets un iekļauti šīs Konvencijas panti, par kuru skaidrojumu vai piemērošanu izcēlies strīds. Sekretariāts nosūta saņemto informāciju visām šīs Konvencijas Pusēm. 2. Arbitrāžas tiesā ir trīs locekļi. Gan prasītāja Puse vai prasītājas Puses, gan arī otra Puse vai citas Puses, kas piedalās strīdā, ieceļ pa vienam arbitram, un divi šādā veidā ieceltie arbitri pēc savstarpējas vienošanās ieceļ trešo arbitru, kas pilda arbitrāžas tiesas priekšsēdētāja funkcijas. Viņš nedrīkst būt kādas strīda puses pilsonis, viņa parastā dzīves vieta nedrīkst būt kādā no šo pušu teritorijām, viņš nedrīkst nevienā no tām strādāt un nekādā citādā veidā būt saistīts ar šo lietu. 3. Ja divus mēnešus pēc otrā arbitra iecelšanas arbitrāžas tiesas priekšsēdētājs nav iecelts, tad pēc jebkuras puses lūguma Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs ieceļ viņu turpmāko divu mēnešu laikā. 4. Ja viena no pusēm neieceļ arbitru divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas, otrai pusei ir tiesības informēt par to Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš ieceļ arbitrāžas tiesas priekšsēdētāju turpmāko divu mēnešu laikā. Pēc iecelšanas arbitrāžas tiesas priekšsēdētājs lūdz pusi, kura vēl nav iecēlusi arbitru, izdarīt to divu mēnešu laikā. Ja puse to neizdara šajā laikā, tad priekšsēdētājs informē Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš ieceļ šo arbitru turpmāko divu mēnešu laikā. 5. Arbitrāžas tiesa pieņem savu lēmumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un atbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem. 6. Ikviena arbitrāžas tiesa, kas tiek izveidota atbilstoši šā pielikuma noteikumiem, izstrādā savus procedūras noteikumus. 7. Arbitrāžas tiesas lēmumi gan procedūras, gan būtības jautājumos tiek pieņemti ar tās locekļu balsu vairākumu. 8. Tiesa var veikt visus attiecīgos pasākumus faktu noskaidrošanai. 9. Strīda puses sekmē arbitrāžas tiesas darbu, piemēram, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus: (a) iesniedz tiesai visus attiecīgos dokumentus, rada apstākļus darbam un sniedz informāciju; (b) vajadzības gadījumā dod tiesai iespēju izsaukt lieciniekus vai ekspertus un uzklausīt viņu liecības. 10. Strīda puses un arbitrāžas tiesas locekļi ievēro jebkuras informācijas konfidencialitāti, ja tā saņemta konfidenciālā kārtā, izskatot lietu arbitrāžas tiesā. 11. Arbitrāžas tiesa pēc vienas puses lūguma var ieteikt pagaidu aizsardzības pasākumus. 12. Ja viena no pusēm neierodas arbitrāžas tiesā vai nepiedalās savas lietas izskatīšanā, otra puse var lūgt tiesu turpināt izskatīšanu un pieņemt savu galīgo lēmumu. Vienas puses neierašanās tiesā vai vienas puses nepiedalīšanās lietas izskatīšanā nav šķērslis lietas izskatīšanai. 13. Arbitrāžas tiesa var noklausīties un izlemt pretprasības, kas rodas tiešā sakarā ar strīda priekšmetu. 14. Ja vien arbitrāžas tiesa atkarībā no konkrētiem lietas apstākļiem nepieņem citu lēmumu, tiesas izdevumus, ieskaitot samaksu par tiesas locekļu pakalpojumiem, sedz abas puses vienlīdzīgās daļās. Tiesa reģistrē visus savus izdevumus un iesniedz strīda pusēm galīgo pārskatu par saviem izdevumiem. 15. Jebkurai šīs Konvencijas Pusei, kurai par strīda priekšmetu ir tiesiska rakstura interese un kuru var skart lēmums attiecīgajā lietā, ir tiesības ar tiesas piekrišanu piedalīties lietas izskatīšanā. 16. Arbitrāžas tiesa pieņem savu lēmumu piecu mēnešu laikā pēc tās izveidošanas dienas, ja vien tā neuzskata par nepieciešamu pagarināt šo termiņu par laika posmu, kas nepārsniedz piecus mēnešus. 17. Arbitrāžas tiesas lēmumam tiek pievienots paskaidrojums par iemesliem. Šis lēmums ir galīgs un obligāts visām strīda pusēm. Arbitrāžas tiesa nosūta savu lēmumu strīda pusēm un sekretariātam. Sekretariāts saņemto informāciju nosūta visām šīs Konvencijas Pusēm. 18. Ikvienu strīdu, kas var rasties starp pusēm jautājumā par tiesas lēmuma skaidrojumu vai izpildi, jebkura puse var nodot izskatīšanai arbitrāžas tiesā, kas pieņēmusi šo lēmumu, vai, ja nav iespējams izmantot tās pakalpojumus, citā tiesā, kas šādā nolūkā tiek izveidota tāpat kā iepriekšējā.