32. Article

Pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti 1. Eiropola struktūras, to locekļi, direktora vietnieki, Eiropola darbinieki un sakaru virsnieki neveic darbības un nepauž viedokļus, kas varētu kaitēt Eiropolam vai traucēt tā darbībām. 2. Eiropola struktūrām, to locekļiem, direktora vietniekiem, Eiropola darbiniekiem un sakaru virsniekiem, kā arī visām citām personām, uz kurām attiecas pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti, ir pienākums neatklāt faktus vai informāciju, ko tās uzzinājušas, pildot dienesta pienākumus vai veicot to darbības, nepilnvarotām personām vai sabiedrībai. Tas neattiecas uz faktiem vai informāciju, kas ir pārāk nebūtiski, lai vajadzētu ievērot konfidencialitāti. Pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti piemēro pat pēc atcelšanas no amata, atbrīvošanas no darba vai pēc darbību izbeigšanas. Par konkrētajiem pirmajā teikumā noteiktajiem pienākumiem informē Eiropols un brīdina par visu pārkāpumu juridiskajām sekām; šādu paziņojumu reģistrē rakstiski. 3. Eiropola struktūras, to locekļi, direktora vietnieki, Eiropola darbinieki un sakaru virsnieki, kā arī personas, uz kurām attiecas 2.punktā noteiktais pienākums, nedrīkst sniegt liecības tiesā vai ārpus tiesas vai izdarīt paziņojumus par jebkādiem faktiem vai informāciju, ko tās uzzina, pildot pienākumus vai veicot to darbības, iepriekš neinformējot direktoru vai, ja liecība jāsniedz pašam direktoram, Vadības padomi. Direktors vai Vadības padome, atkarībā no gadījuma, uzsāk sarunas ar tiesu iestādi vai kādu citu kompetentu iestādi, lai veiktu nepieciešamos pasākumus atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem, ko piemēro iestādei, ar kuru uzsāk sarunas; šādus pasākumus var veikt, lai precizētu liecināšanas procedūras, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, vai, ar noteikumu, ka attiecīgās valsts normatīvie akti to atļauj, lai atteiktos izdarīt paziņojumus par datiem, ciktāl tas ir svarīgi Eiropola vai kādas dalībvalsts interešu aizsardzībai. Ja kādas dalībvalsts normatīvie akti paredz tiesības atteikties liecināt, personām, kuras ir lūgtas sniegt liecību, ir jāsaņem tam atļauja. Atļauju piešķir direktors, bet attiecībā uz liecību, ko jāsniedz direktoram, Vadības padome. Ja sakaru virsniekam lūdz sniegt liecību par informāciju, ko viņš saņem no Eiropola, šādu atļauju sniedz pēc tam, kad ir panākta vienošanās ar dalībvalsti, kura ir atbildīga par attiecīgo sakaru virsnieku. Turklāt, ja pastāv iespēja, ka pierādījumi skar informāciju un zināšanas, ko kāda dalībvalsts ir nosūtījusi Eiropolam vai kas skaidri ir saistīta ar kādu dalībvalsti, pirms atļaujas došanas ir jāuzzina šīs dalībvalsts nostāja attiecībā uz liecību. Atļauju sniegt liecību var atteikt tikai, ciktāl tas ir nepieciešams, lai aizsargātu primārās Eiropola vai dalībvalsts vai dalībvalstu intereses, kuras ir jāaizsargā. Šo pienākumu piemēro pat pēc atcelšanas no amata, atbrīvošanas no darba vai darbību izbeigšanas. 4. Katra dalībvalsts visus pārkāpumus attiecībā uz pienākumu ievērot diskrētumu vai konfidencialitāti, kas noteikts 2. un 3.punktā, uzskata par tāda pienākuma pārkāpumu, ko uzliek tās normatīvie akti par dienesta vai profesionālajiem noslēpumiem vai noteikumi par konfidenciālu materiālu aizsardzību. Vajadzības gadījumā katra dalībvalsts vēlākais šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienā ievieš normatīvos aktus vai noteikumus, kas ir nepieciešami, lai ierosinātu lietu par 2. un 3.punktā minētajiem pienākuma ievērot diskrētumu vai konfidencialitāti pārkāpumiem. Tā nodrošina, ka attiecīgie normatīvie akti un noteikumi attiecas arī uz attiecīgās valsts darbiniekiem, kas sazinās ar Eiropolu, veicot savu darbu.