10. Article

Apstāklis, ka persona atrodas apcietinājumā, proti, ka šai personai likumā noteiktā kārtībā ir ierobežotas Satversmes 94.pantā garantētās pamattiesības, vēl nenozīmē, ka līdz ar to jāierobežo arī citas šīs personas pamattiesības (sk. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2002-04-03 secinājumu daļas 3.punktu un 2003.gada 5.marta sprieduma lietā Nr.2002-18-01 secinājumu daļas 5.2.2.punktu). Tātad nepieciešams izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā ir ierobežotas vēl citas Satversmē garantētās personas pamattiesības un, ja ir, vai šie ierobežojumi ir samērīgi. Gan Satversmē, gan Latvijai saistošajos starptautiskajos tiesību aktos, gan arī likumā ir nostiprināta nevainīguma prezumpcija. Šī prezumpcija rada pienākumu ikvienu personu, kuras vaina nav atzīta saskaņā ar likumu, uzskatīt par nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tādējādi ikviens apcietinātajiem, bet vēl nenotiesātajiem nosakāmais ierobežojums samērojams ar nevainīguma prezumpcijas principu. Pret personām, kuras uzskatāmas par nevainīgām līdz to vainas pierādīšanai, pieļaujami vienīgi tādi tiesību ierobežojumi, kas nepieciešami kriminālprocesuālo darbību veikšanai, kā arī kārtības un drošības uzturēšanai ieslodzījuma vietā (sk. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2002-04-03 secinājumu daļas 4.punktu). Turklāt gadījumos, kad ir šaubas par Satversmē ietverto cilvēktiesību normu saturu, tās tulkojamas pēc iespējas atbilstoši interpretācijai, kāda tiek lietota starptautisko cilvēktiesību normu piemērošanas praksē. Tādējādi var piekrist iesniedzēju izteiktajam viedoklim, ka, izlemjot šo jautājumu, jāņem vērā arī Eiropas Padomes dokumentos ietvertās prasības. Tā Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987.gada 12.februāra rekomendācijas Nr.R(87)3 "Eiropas ieslodzījuma vietu noteikumi" 91.punkts noteic, ka "nav pieļaujami citi ierobežojumi kā vienīgi tie, kas nepieciešami soda procedūrai un ieslodzījuma vietas drošībai". Ministru kabinets kā pamatojumu apstrīdētajā normā ietvertajam ierobežojumam min apstākli, ka apcietinātie atrodas pilnīgā valsts apgādībā un trīs reizes dienā saņem siltu ēdienu pēc noteiktām normām. Šīs normas ir paredzētas Ministru kabineta noteikumu Nr.339 1.pielikumā. Apcietināto personu brīvību var ierobežot saskaņā ar likumu un visas sabiedrības interesēs. Taču, ja valsts izvēlas piemērot personai drošības līdzekli - apcietinājumu, valsts pienākums ir arī nodrošināt apcietināto ar iespējami pilnvērtīgu uzturu, lai apcietinātais ne tikai uzturētu dzīvības funkcijas, bet arī varētu saglabāt veselību. Kā noskaidrots iepriekš, kārtības uzturēšana ieslodzījuma vietā ietver arī ieslodzījuma vietas drošības garantēšanu. Valsts uzdevums, piemērojot personām kā drošības līdzekli apcietinājumu, ir ne tikai gādāt, lai šīs personas neietekmē izmeklēšanu un neizvairās no tiesas, bet arī nodrošināt, lai apcietinātajiem netiktu nodarīts kaitējums. Pārtikas pienesumi per se (paši par sevi) nevar radīt draudus ieslodzījuma vietas drošībai, taču šādus draudus var radīt to saturs. Arī Ministru kabinets norādījis, ka nav iespējams pārbaudīt pārtikas pienesumu veidā piegādāto produktu izcelsmi, kvalitāti un to, ka ar pārtikas sūtījumiem un pienesumiem iespējams apcietinātajiem piegādāt narkotiskās un psihotropās vielas. Satversmes tiesa nenoliedz šīs problēmas esamību, taču atzīst, ka tā risināma kompleksi. Kā secināts iepriekš, valsts pienākums ir nodrošināt apcietinātos ar iespējami pilnvērtīgu uzturu. Ja tas netiek nodrošināts, valstij būtu jācenšas rast citus līdzekļus, lai sasniegtu pārtikas sūtījumu un pienesumu aizlieguma leģitīmo mērķi - nodrošināt kārtību brīvības atņemšanas iestādēs. Turklāt iesniedzēji vairākkārt uzsvēruši, ka valsts nodrošinātais uzturs ir nepietiekams veselības saglabāšanai. Arī viens no iesniedzējiem - A.Altmanis norādījis, ka viņam, tāpat kā citiem apcietinātajiem, kuru radiniekiem nav iespēju sūtīt viņiem naudas līdzekļus, pārtikas sūtījumu un pienesumu aizlieguma radītās sekas var būt nelabvēlīgas. Turklāt arī Labklājības ministrijas Pārtikas centrs atzinis, ka ar Noteikumiem Nr.339 apstiprinātās dienas uztura normas ir nepilnīgas - kopējā enerģētiskā vērtība ir nepietiekama, trūkst gan olbaltumvielu, gan taukvielu, gan ogļhidrātu. Taču kā galvenais tiek minēts kalcija trūkums, jo vairākām apcietināto grupām dienas uztura normās vispār nav iekļauti piena produkti. Līdz ar to ilgstošā laika periodā šāds nesabalansēts uzturs var radīt veselības problēmas. Ja apcietinātajiem netiek nodrošināts iespējami pilnvērtīgs uzturs, Izmeklēšanas cietumu noteikumu 9.punktā noteiktais pārtikas pienesumu un sūtījumu aizliegums ilgstošā laika posmā var ietekmēt šo personu veselību, tādējādi tas nav samērīgs ar izvirzīto leģitīmo mērķi un neatbilst Satversmes 111.pantam.