6. Article

Satversmes 111.pants noteic, ka "valsts aizsargā cilvēka veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu". Tiesības uz veselību pieder pie sociālajām tiesībām. Satversmes tiesa jau iepriekš vairākos spriedumos interpretējusi Satversmes 111.pantā ietvertās personas pamattiesības, ņemot vērā arī starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos ietvertās normas un to piemērošanas praksi. Tā Satversmes tiesa atzinusi, ka "no Satversmes 111.pantā noteiktā, proti, ka "valsts aizsargā cilvēka veselību", izriet ne vien valsts pienākums noteiktos gadījumos un līmenī, kas cieši saistīts ar valsts ekonomiskajām iespējām, veikt pasākumus, lai aizsargātu cilvēku veselību, bet arī valsts pienākums atturēties no tādām darbībām, kas ierobežo iespējas katrai personai pašai rūpēties par savas veselības aizsardzību. Tas ir, saskaņā ar Satversmes 111.pantu ikvienai personai zināmās robežās ir tiesības veikt pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamu savas veselības nodrošināšanai" (Satversmes tiesas 2002.gada 22.oktobra sprieduma lietā Nr.2002-04-03 secinājumu daļas 1.punkts). Veselības aizsardzība ir saistīta arī ar uzturu. Apstrīdētās normas tieši nenosaka pārtikas pienesumu aizliegumu apcietinātajiem. Tas netieši izriet no Izmeklēšanas cietumu noteikumu 9.punkta, kas noteic, ka "apcietinātā lietošanā atstāj priekšmetus šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajā daudzumā un sortimentā, kā arī tos pārtikas produktus, kurus var iegādāties izmeklēšanas cietuma veikalā". Līdz ar to Izmeklēšanas cietumu noteikumi reglamentē ne tikai pārtikas produktu daudzumu un sortimentu, kas var atrasties pie apcietinātā, bet arī veidu, kādā apcietinātais var iegūt pārtikas produktus.