10. Article

Ne bis in idem 1. Dalībvalstis ievieš savos nacionālajos normatīvajos aktos krimināltiesību jomā ne bis in idem principu, saskaņā ar ko personai, kuras tiesvedības process Dalībvalstī ir beidzies, nevar tikt apsūdzēta citā Dalībvalstī par to pašu nodarījumu, ja sods ir ticis piespriests, ir izpildīts, pašreiz tiek izpildīts vai nevar tikt turpmāk izpildīts saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kas taisa spriedumu. 2. Iesniedzot 13. panta otrajā daļā minēto paziņojumu, Dalībvalsts var noteikt, ka to nesaista šī panta pirmā daļa vienā vai vairākos turpmāk uzskaitītajos gadījumos: (a) ja darbības, kas ir par pamatu citā valstī taisītam spriedumam, notiek tās teritorijā pilnībā vai daļēji; pēdējā gadījumā šis izņēmums nav piemērojams, ja šīs darbības notiek daļēji tās Dalībvalsts teritorijā, kurā tika taisīts spriedums; (b) ja darbības, kas ir par pamatu citā valstī taisītam spriedumam, satur tāda noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas vērsts pret tās Dalībvalsts drošību vai citām tikpat svarīgām interesēm; (c) ja darbības, kas ir par pamatu citā valstī taisītam spriedumam, izdara Dalībvalsts amatpersona pretēji saviem amata pienākumiem. 3. Ja turpmākā apsūdzība konkrētai personai tiek izvirzīta dalībvalstī, pamatojoties uz šiem pašiem faktiem, uz kuru pamata tās lieta jau ir izbeigta kādā citā dalībvalstī, balstoties uz noilgumu vai brīvības atņemšanu, pēdējai dalībvalstij ir jāatsakās no savu sankciju piemērošanas, pamatojoties uz jau minētajiem faktiem. Atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem sankcijas, kuras neietver brīvības atņemšanu, arī jāņem vērā tiktāl, cik tās jau ir piemērotas. 4. Izņēmumi, kas var būt par pamatu otrajā daļā minētajam paziņojumam nevar tikt piemēroti, ja attiecīgā Dalībvalsts attiecībā uz tiem pašiem faktiem pieprasa otrai Dalībvalstij ierosināt lietu vai nodrošina iesaistītās personas izdošanu. 5. Šis pants neietekmē starp Dalībvalstīm noslēgtos attiecīgos divpusējos vai daudzpusējos līgumus un attiecīgos Dalībvalstu paziņojumus.