20. Article

Tūlītēja pakaļdzīšanās 1. Kādas dalībvalsts muitas pārvaldes darbiniekiem, kas savā valstī vajā personu, kura novērota, veicot vienu no 19.panta 2.daļā minētajiem pārkāpumiem, kas varētu izraisīt izdošanu, vai piedaloties šāda pārkāpuma izdarīšanā, ir atļauts turpināt vajāšanu citas dalībvalsts teritorijā bez iepriekšējas atļaujas, ja, ņemot vērā īpašu apstākļu steidzamību, nav iespējas informēt šīs citas dalībvalsts kompetentās iestādes pirms iebraukšanas minētajā teritorijā vai ja šīs iestādes nav spējušas savlaicīgi sasniegt notikuma vietu, lai veiktu vajāšanu. Ne vēlāk par brīdi, kad darbinieki, kas veic vajāšanu, šķērso robežu, viņi sazinās ar kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kuras teritorijā vajāšana ir jāveic. Vajāšanu pārtrauc, tiklīdz dalībvalsts, kuras teritorijā notiek vajāšana, to pieprasa. Pēc pieprasījuma, ko iesniedz darbinieki, kuri veic vajāšanu, minētās dalībvalsts kompetentās iestādes pārbauda vajāto personu nolūkā noskaidrot personību vai veikt arestu. Dalībvalstis informē depozitāriju par attiecīgajiem darbiniekiem, kuri veic vajāšanu, uz kuriem attiecas šis noteikums; šis depozitārijs informē pārējās dalībvalstis. 2. Vajāšanu veic saskaņā ar šādām procedūrām, kas definētas 6.daļā paredzētajā deklarācijā: a) darbiniekiem, kas veic vajāšanu, nav aizturēšanas tiesību; b) tomēr, ja nav iesniegts pieprasījums pārtraukt vajāšanu un ja kompetentās iestādes dalībvalstī, kuras teritorijā tiek veikta vajāšana, nespēj pietiekami operatīvi iejaukties, darbinieki, kas veic vajāšanu, var aizturēt vajāto personu līdz brīdim, kad minētās dalībvalsts darbinieki, kuri jāinformē nekavējoties, spēj noskaidrot tās personību vai arestēt to. 3. Vajāšanu veic, ievērojot 1. un 2.daļas un vienā no šādiem veidiem, kas noteikti 6.daļas paredzētajā deklarācijā: a) deklarācijā paredzamajā apgabalā vai laikā no robežas šķērsošanas brīža; b) bez ierobežojumiem telpā vai laikā. 4. Vajāšanu var veikt ar šādiem vispārīgiem nosacījumiem: a) darbinieki, kas veic vajāšanu, ievēro šā panta noteikumus un tās dalībvalsts likumus, kuras teritorijā viņi darbojas; viņi pakļaujas minētās dalībvalsts kompetento iestāžu norādījumiem; b) kad vajāšanu veic uz jūras un kad tā aptver tāljūru vai ekskluzīvu ekonomisku zonu, ņem vērā starptautiskās jūras tiesības, kas ietvertas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā, bet kad to veic citas dalībvalsts teritorijā, ņem vērā šā panta noteikumus; c) aizliegts ieiet privātās mājās un vietās, kas nav pieejamas plašai sabiedrībai; d) darbinieki, kas veic vajāšanu, ir viegli atpazīstami vai nu pēc viņu formas tērpa, vai rokas saites, vai arī pēc piederumiem, ar ko aprīkoti viņu transportlīdzekļi; aizliegts izmantot civiltērpu un neidentificētus transportlīdzekļus bez iepriekš minētajām identificēšanas zīmēm; darbinieki, kas veic vajāšanu, vienmēr spēj pierādīt, ka viņi darbojas oficiāli; e) darbiniekiem, kas veic vajāšanu, var būt dienesta ierocis, ja vien i) pieprasījuma saņēmējdalībvalsts nav nākusi klajā ar vispārīgu paziņojumu par to, ka tās teritorijā nekādā gadījumā nevar ievest ieročus, vai ii) pieprasījuma saņēmējdalībvalsts nav īpaši pieņēmusi pretēju lēmumu. Kad citas dalībvalsts darbiniekiem ir atļauts nēsāt savus dienesta ieročus, tos var izmantot vienīgi likumīgas pašaizsardzības nolūkā; f) kad vajātā persona ir aizturēta kā paredzēts 2.daļas b) apakšpunktā, lai nodotu šo personu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā veikta vajāšana, šai personai var veikt vienīgi drošības pārmeklēšanu; roku dzelžus var izmantot vienīgi, kamēr veic šīs personas pārvietošanu; priekšmetus, ko atrod pie vajātās personas, var konfiscēt; g) pēc katras no 1., 2. un 3.daļā minētajām darbībām darbinieki, kas veic vajāšanu, paši ierodas tās dalībvalsts kompetentajās iestādēs, kuras teritorijā viņi darbojās, un atskaitās par savu uzdevumu; pēc minēto iestāžu pieprasījuma viņiem jāpaliek šo iestāžu rīcībā, kamēr pienācīgi tiek noskaidroti viņu darbības apstākļi; šis nosacījums ir spēkā pat tad, ja vajāšana nav beigusies ar vajātās personas arestu; h) tās dalībvalsts iestādes, no kuras nākuši darbinieki, kas veikuši vajāšanu, pēc pieprasījuma, ko izvirzījušas iestādes dalībvalstī, kur veikta vajāšana, palīdz izmeklēšanai pēc darbības, kurā tās piedalījās, to skaitā tiesas procesos. 5. Personu, ko pēc 2.daļā paredzētās darbības arestējušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras teritorijā veica vajāšanu, neatkarīgi no šīs personas pilsonības aiztur nopratināšanai. Mutatis mutandis piemēro attiecīgos valsts likumu noteikumus. Ja arestētā persona nav tās dalībvalsts pilsonis, kuras teritorijā veikts šis arests, viņu atbrīvo ne vēlāk kā sešas stundas pēc aresta, neiekļaujot šajā termiņā stundas laikā no pusnakts līdz 9 priekšpusdienā, ja vien minētās dalībvalsts kompetentās iestādes attiecībā uz šo personu nav iepriekš saņēmušas pagaidu aresta pieprasījumu nolūkā veikt jebkāda veida izdošanu. 6. Šīs konvencijas parakstīšanas brīdī katra dalībvalsts nāk klajā ar deklarāciju, kurā tā saskaņā ar 2., 3. un 4.daļu definē procedūras, pēc kurām īstenojama vajāšana tās teritorijā. Dalībvalstis jebkurā laikā var aizstāt šo deklarāciju ar citu deklarāciju, ja vien pēdējā neierobežo sākotnējās deklarācijas darbības jomu. Ar katru deklarāciju nāk klajā pēc apspriedēm ar katru no ieinteresētajām dalībvalstīm nolūkā panākt līdzvērtīgu režīmu minētajās valstīs. 7. Dalībvalstis divpusēji var paplašināt 1.daļas darbības jomu un pieņemt papildu noteikumus šā panta īstenošanā. 8. Brīdī, kad dalībvalsts deponē savu šīs konvencijas pieņemšanas instrumentu, tā var nākt klajā ar deklarāciju, ka tā ir brīva no saistībām saskaņā ar šā panta noteikumiem vai daļu no tiem. Šādu deklarāciju var atsaukt jebkurā laikā.