21. Article

Novērošana citas valsts teritorijā 1. Vienas dalībvalsts muitas pārvaldes darbiniekiem, kas savā valstī novēro personas, attiecībā uz kurām ir nopietni pamatotas aizdomas, ka šīs personas ir iesaistītas kādā no 19.panta 2.daļā minētajiem pārkāpumiem, ir atļauts turpināt novērošanu citas dalībvalsts teritorijā, kad iepriekš minētā valsts ir atļāvusi pārrobežu novērošanu, atbildot uz iepriekš iesniegtu palīdzības pieprasījumu. Šo atļauju var sniegt ar nosacījumiem. Dalībvalstis informē depozitāriju par darbiniekiem, uz kuriem attiecas šis noteikums; Depozitārijs informē pārējās dalībvalstis. Pēc pieprasījuma novērošanu uztic tās dalībvalsts darbiniekiem, kuras teritorijā to veic. Pirmajā daļā minēto pieprasījumu nosūta iestādei, ko izrauga katra dalībvalsts, kura pilnvarota piešķirt pieprasīto atļauju vai nodot pieprasījumu citai iestādei. Dalībvalstis informē depozitāriju par iestādi, kas izraudzīta šim nolūkam; depozitārijs informē pārējās dalībvalstis. 2. Kad īpaši steidzamu iemeslu dēļ nevar pieprasīt otras dalībvalsts iepriekšēju atļauju, darbiniekiem, kas veic novērošanu, atļauts citas dalībvalsts teritorijā turpināt novērot personas, attiecībā uz kurām ir nopietni pamatotas aizdomas, ka šīs personas ir iesaistītas kādā no 19.panta 2.daļā minētajiem pārkāpumiem, ja vien ir ievēroti šādi nosacījumi: a) veicot novērošanu, par robežas šķērsošanu tūlīt informē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras teritorijā jāturpina novērošana; b) tūlīt tiek iesniegts saskaņā ar 1.daļu iesniedzamais pieprasījums, kurā īsumā paskaidro, kāpēc robeža šķērsota bez iepriekšējas atļaujas. Novērošanu izbeidz, tiklīdz dalībvalsts, kuras teritorijā tā tiek veikta, saņēmusi a) punktā minēto paziņojumu vai b) punktā minēto pieprasījumu, to pieprasa vai, gadījumā, kad atļauja nav saņemta, piecas stundas pēc robežas šķērsošanas. 3. Novērošanu, kas minēta 1. un 2.daļā, veic vienīgi saskaņā ar šādiem vispārīgiem nosacījumiem: a) darbinieki, kas veic novērošanu, ievēro šā panta noteikumus un tās dalībvalsts likumus, kuras teritorijā viņi darbojas; viņi pakļaujas minētās dalībvalsts kompetento iestāžu norādījumiem; b) izņemot 2.daļā paredzētos gadījumus, šiem darbiniekiem novērošanas laikā ir līdzi dokuments, kas apliecina, ka atļauja ir piešķirta; c) darbinieki, kas veic novērošanu, vienmēr spēj sniegt pierādījumu tam, ka viņi darbojas oficiāli; d) darbiniekiem, kas veic novērošanu, var būt viņu dienesta ierocis, ja vien i) pieprasījuma saņēmējdalībvalsts nav nākusi klajā ar vispārīgu paziņojumu par to, ka tās teritorijā nekādā gadījumā nevar ievest ieročus, vai ii) pieprasījuma saņēmējdalībvalsts nav īpaši pieņēmusi pretēju lēmumu. Kad citas dalībvalsts darbiniekiem ir atļauts nēsāt savus dienesta ieročus, tos izmantot var vienīgi likumīgas pašaizsardzības nolūkā; e) aizliegts ieiet privātās mājās un vietās, kas nav pieejamas plašai sabiedrībai; f) darbinieki, kas veic novērošanu, novērojamo personu nevar ne nopratināt, ne arestēt; g) par visām darbībām jāziņo tās dalībvalsts iestādēm, kuras teritorijā tās veic; darbiniekus, kas veic novērošanu, var uzaicināt ierasties personiski; h) tās dalībvalsts iestādes, no kuras nākuši darbinieki, kas veikuši novērošanu, pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kur veikta novērošana, palīdz izmeklēšanai pēc darbības, kurā tās piedalījās, to skaitā tiesas procesos. 4. Dalībvalstis divpusēji var paplašināt šā panta darbības jomu un pieņemt papildu noteikumus šā panta īstenošanā. 5. Brīdī, kad dalībvalsts deponē savu šīs konvencijas pieņemšanas instrumentu, tā var deklarēt, ka tā ir brīva no saistībām saskaņā ar šā panta noteikumiem vai daļu no tiem. Šādu deklarāciju var atsaukt jebkurā laikā.