1. Article

Informācijas lūgums par bankas kontiem 1. Katra dalībvalsts saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem veic nepieciešamos pasākumus, lai, atbildot uz citas dalībvalsts iesniegtu lūgumu, noteiktu, vai kādai fiziskai vai juridiskai personai, attiecībā uz kuru notiek kriminālizmeklēšana, pieder vai tā kontrolē vienu vai vairākus jebkura veida kontus jebkurā bankā, kas atrodas minētās valsts teritorijā, un ja tā ir, tad sniedz sīku informāciju par identificētajiem kontiem. Informācija, ja lūgta un tik lielā mērā, cik to var izdarīt saprātīgā laika posmā, sniedzama arī par kontiem, attiecībā uz kuriem personai, kas pakļauta kriminālvajāšanai, ir pārstāvja tiesības. 2. Šajā pantā izklāstīto pienākumu piemēro tikai tiktāl, cik bankas, kurā atrodas konts, rīcībā ir attiecīga informācija. 3. Šajā pantā minētais pienākums piemērojams tikai tad, ja izmeklēšana attiecas uz: — noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzētais maksimālais sods, kas ietver brīvības atņemšanu vai apcietinājumu, ir vismaz četri gadi lūguma iesniedzējā dalībvalstī, un vismaz divi gadi lūguma saņēmējā dalībvalstī, vai — noziedzīgu nodarījumu, kas minēts 1995.gada Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija) 2.pantā vai minētās konvencijas pielikumā ar grozījumiem, vai — ciktāl uz to neattiecas Eiropola Konvencija, noziedzīgu nodarījumu, kas minēts 1995.gada Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, tās 1996.gada Protokolā, vai tās 1997.gada Otrajā protokolā. 4. Iestāde, kas iesniedz lūgumu: — norāda, kāpēc tā uzskata, ka lūgtai informācijai varētu būt būtiska nozīme, izmeklējot noziedzīgo nodarījumu, — norāda pamatojumu tās uzskatam, ka lūguma saņēmējas dalībvalsts bankās ir attiecīgais konts un, ciktāl iespējams, kuras bankas varētu būt iesaistītas, — iekļauj visu pieejamo informāciju, kas varētu atvieglot lūguma izpildi. 5. Dalībvalstis var izpildīt lūgumu atbilstoši šim pantam ar tiem pašiem nosacījumiem, kādus tās piemēro attiecībā uz kratīšanas un mantas aresta lūgumiem. 6. Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.panta 2.punkta c) apakšpunktu, var nolemt paplašināt trešās daļas darbības jomu.
  1. a)) 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvencijas par savstarpēju palīdzību krimināllietās, še turpmāk "Eiropas savstarpējās palīdzības konvencija";
  2. b)) Eiropas savstarpējās palīdzības konvencijas 1978. gada 17. marta Papildu protokola;
  3. c)) noteikumu par savstarpēju palīdzību krimināllietās 1990. gada 19. jūnija Konvencijā par 1985. gada 14. jūnija Šengenas līguma izpildi, pakāpeniski atceļot kontroli uz kopīgajām robežām (še turpmāk "Šengenas līguma izpildes konvencija"), kuru neatceļ, ievērojot 2. panta otro daļu;
  4. d)) 1962. gada 27. jūnija Līguma par izdošanu un savstarpēju palīdzību krimināllietās starp Beļģijas Karalisti, Luksemburgas Lielhercogisti un Nīderlandes Karalisti, kas grozīts ar 1974. gada 11. maija protokolu (turpmāk — "Beniluksa Līgums") 2. nodaļas noteikumus attiecībās starp dalībvalstīm, kas ir Beniluksa Ekonomikas savienības dalībnieces.
asdeadlinefinejoint-stockpenalty