24. Article

Īpašs monitorings konkrētos gadījumos. Īpaša monitoringa konkrētos gadījumos izmanto, lai apstiprinātu to, ka ir pareizi zinātniski pamatoti pieņēmumi, kas riska novērtējumā attiecas uz iespējamo kaitīgo ietekmi, kuru izraisa ģenētiski modificēti organismi un to lietojums: 24.1. īpaša monitoringa metodē: 24.1.1. koncentrējas uz visu to ietekmi, kas iespējama uz cilvēku veselību un vidi un kas identificēta riska novērtējumā, t.i., ņemot vērā dažādas atrašanās vietas, augsnes tipus, klimatiskos apstākļus; 24.1.2. nosaka precīzu laikposmu, kurā iegūst rezultātus; 24.2. pirmais posms plāna izstrādē īpašam monitoringam konkrētos gadījumos ir noteikt monitoringa stratēģijas mērķus konkrētiem gadījumiem. Nosaka arī, kuri pieņēmumi par ģenētiski modificētu organismu vai tā lietojuma iespējamo kaitīgo ietekmju sastopamību un ietekmi ir izklāstīti riska novērtējumā, un tos apstiprina ar īpašu monitoringu konkrētos gadījumos. Ja riska novērtējuma secinājumos ir identificēta riska neesamība vai nenozīmīgs risks, tad nav vajadzīgs īpašs monitorings konkrētos gadījumos; 24.3. iespējamo kaitīgo ietekmi, kas identificēta riska novērtējumā, iekļauj monitoringa plānā, tikai pamatojoties uz to, ka monitoringam var būt nozīme to pieņēmumu apstiprināšanā vai noraidīšanā, kas attiecas uz šo ietekmi; 24.4. ja paredzētajā ģenētiski modificētu organismu lietojumā ietilpst kultivēšana, tad vajag apsvērt to risku monitoringu, ko rada putekšņu pārnese, šo ģenētiski modificētu organismu izplatīšana un noturība. Pakāpe, kurā pastāv šīs parādības varbūtība, ir atkarīga arī no šā lietojuma apmēra un uztvērējvides, ieskaitot krustoties spējīgu parasto kultivēto sugu un radniecīgo savvaļas sugu tuvumu un apjomu; 24.5. iespējamo vides risku, ko rada ģenētiski modificēti organismi, kuri apstiprināti tikai ievešanai un pārstrādei, var bieži novērtēt un pilnīgi ierobežot, ja ģenētiski modificētus organismus apzināti neievada vidē un ja tiem nav raksturīgi izplatīties; 24.6. iespējamā ietekme uz cilvēku veselību vai vidi, ko izraisa ģenētiski modificētu organismu izplatīšana vidē vai izplatīšana tirgū ir atkarīga no ģenētiski modificētam organismam piemītošajām īpatnībām un tā specifiskās ģenētiskās modifikācijas. Piemēram, iespējamā ietekme, ko izraisa putekšņu pārnese no ģenētiski modificētām kultūrām uz ģenētiski nemodificētām kultūrām vai radniecīgiem savvaļas augiem, lielā mērā ir atkarīga no tā, vai ģenētiski modificētā kultūra krustojas vai pašapputeksnējas. Šajā ziņā apsver arī radniecīgu savvaļas augu klātbūtni; 24.7. visa turpmākā ietekme, piemēram, iespējamā rezistences attīstība insektiem pret Bt toksīnu, ir saistīta tikai ar ģenētiski modificētiem organismiem, kas modificēti šā specifiskā toksīna izpausmei. Citādi ir ar ģenētiski modificētiem organismiem, kas modificēti tikai noturībai pret herbicīdiem, jo šie ģenētiski modificētie organismi nesatur Bt toksīna gēnu; 24.8. ir svarīgi arī uzraudzīt iespējamo antibiotiku rezistences gēnu pārnesi un iespējamās sekas attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu, kas modifikācijā satur antibiotiku rezistenta gēna iezīmētāju; 24.9. pēc mērķu noteikšanas, pamatojoties uz iespējamo kaitīgo ietekmi, nākamais posms ir to parametru identifikācija, ko mēra, lai sasniegtu šos mērķus. Parametriem un to mērīšanas un vērtēšanas metodēm jābūt derīgām un šim nolūkam piemērotām.