25. Article

Vispārējais monitorings: 25.1. vispārējais monitorings lielā mērā balstās uz periodisku novērošanu (pēc principa "skaties - redzi!"), un to izmanto, lai identificētu to ģenētiski modificētu organismu neparedzamo kaitīgo ietekmi vai lietojumu, kas nav prognozēts riska novērtējumā, bet ir kaitīgs cilvēku veselībai un videi. Tā ietver fenotipisko pazīmju novērošanu, bet neizslēdz sīkāk izstrādātas analīzes; 25.2. pretstatā īpašajam monitoringam konkrētos gadījumos vispārējā monitoringā: 25.2.1. cenšas identificēt un reģistrēt jebkuru netiešo, novēloto un/vai kumulatīvo kaitīgo ietekmi, kas nav paredzēta riska novērtējumā; 25.2.2. izmanto ilgāku laikposmu un iespējami lielāku platību; 25.3. vispārējā monitoringa veids, ieskaitot atrašanās vietas, platības un visus mērāmos parametrus, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kādu negaidītu kaitīgo ietekmi pēta. Piemēram, lai uzraudzītu tādu neparedzētu kaitīgu ietekmi uz kultivēto ekosistēmu kā izmaiņas bioloģiskajā daudzveidībā, daudzkārtējas izplatīšanas un mijiedarbības kumulatīvo ietekmi uz vidi, var būt vajadzīga cita vispārējā monitoringa metode, lai uzraudzītu citu gēnu pārneses ietekmi; 25.4. vispārēja monitoringa saderības gadījumā var izmantot tradicionālo periodiskā monitoringa praksi, piemēram, lauksaimniecības kultūru, augu aizsardzības, veterināro un medicīnisko produktu monitoringu, kā arī ekoloģiskā monitoringa, vides novērošanas un dabas saglabāšanas programmas. Monitoringa plānā var būt arī ziņas par to, kā atļaujas saņēmējs iegūst attiecīgo informāciju, ko trešās personas savākušas tradicionālajā periodiskā monitoringa praksē vai kā šī informācija ir atļaujas saņēmējam pieejama; 25.5. ja vispārējā monitoringā izmanto tradicionālu periodisku monitoringu, tad apraksta gan šo praksi, gan izmaiņas, kas tajā vajadzīgas, lai veiktu attiecīgo vispārējo monitoringu.