9. Article

Strīdu izšķiršana Līgumslēdzēju pušu starpā 1. Strīdus Līgumslēdzēju pušu starpā par šī līguma interpretāciju vai piemērošanu izšķir sarunu ceļā, izmantojot diplomātiskos kanālus. 2. Ja strīdu tādējādi nevar izšķirt sešos (6) mēnešos, pēc kādas Līgumslēdzējas puses lūguma to iesniedz šķīrējtiesā saskaņā ar šī panta noteikumiem. 3. Šādu šķīrējtiesu katram atsevišķam gadījumam izveido šādi: Divu mēnešu laikā pēc arbitrāžas lūguma saņemšanas, katra Līgumslēdzēja puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Tad šie divi šķīrējtiesneši izvēlas kādu trešās valsts pilsoni, kuru pēc Līgumslēdzēju pušu vienošanās ieceļ par šķīrējtiesas priekšsēdētāju (turpmāk — "Priekšsēdētājs"). Priekšsēdētāju ieceļ trīs mēnešu laikā pēc divu šķīrējtiesnešu iecelšanas. 4. Ja šī panta 3.punktā norādītajos termiņos amatpersonas nav ieceltas, abas Līgumslēdzējas puses var lūgt Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētāju iecelt vajadzīgās amatpersonas. Ja Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētājs ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt minētās funkcijas, minētās funkcijas izpildīt lūdz priekšsēdētāja vietnieku. Ja arī priekšsēdētāja vietnieks izrādās kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt augšminētās funkcijas, iecelt vajadzīgās amatpersonas lūdz to Starptautiskās Justīcijas tiesas locekli, kurš ir nākošais pakļautības kārtībā un nav nevienas Līgumslēdzējas puses pilsonis. 5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumus ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir galīgs un saistošs. Katra Līgumslēdzēja puse sedz sava Šķīrējtiesneša izmaksas un izmaksas par tiesisku pārstāvniecību šķīrējtiesas procedūrās; Priekšsēdētāja izmaksas un pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas puses. Šķīrējtiesa spriedumā tomēr var noteikt citu izmaksu sadalījumu.