1. Article
Vispārīgie
noteikumi
1.1. Saistošie noteikumi
izstrādāti ar mērķi sakārtot un uzturēt Jūrmalas peldvietas
atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 1998.gada
11.augusta noteikumu Nr.300 "Peldvietu iekārtošanas un higiēnas
noteikumi" prasībām, lai nodrošinātu atbilstošu peldvietu ūdens
kvalitāti un peldēšanās drošību, kā arī nenodarītu kaitējumu
cilvēku veselībai un noteikt to apsaimniekošanas kārtību,
attīstību un aizsardzību, tādējādi sekmējot arī apkārtējās vides
sakārtošanu un aizsardzību Jūrmalā.
1.2. Šie noteikumi nosaka Jūrmalas
pilsētas peldvietu ierīkošanas, apsaimniekošanas un higiēnas
prasības, kas peldsezonā jāievēro Rīgas jūras līča peldvietās
Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Pumpuri, Melluži,
Asari, Vaivari, Kauguri, Jaunķemeri un kas jāņem vērā, ierīkojot
un apsaimniekojot peldvietas citās peldēšanai izmantojamās
ūdenstilpēs un ūdenstecēs, kas saskaņā ar Latvijas Republikas
Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.155
"Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām" minētas kā peldēšanai
un citiem rekreācijas pasākumiem piemēroti ūdeņi un atrodas
Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.
1.3. Rīgas jūras līča krasta
peldvietas - Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti,
Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri, Jaunķemeri atrodas
Jūrmalas pilsētas teritorijā. Šo peldvietu robežas tiek noteiktas
peldvietu labiekārtošanas projektos.
1.4. Peldsezona ir noteikta no
1.maija līdz 30.septembrim. Pašvaldība, ņemot vērā konkrētos
laika apstākļus, ar priekšsēdētāja rīkojumu var noteikt citu
peldsezonas termiņu, par to sniedzot informāciju vietējos preses
izdevumos.
2.Peldvietu
ierīkošana un labiekārtošana
2.1.Persona, kas vēlas izveidot
peldvietu, par saviem līdzekļiem izstrādā peldvietas projektu,
kas jāsaskaņo Jūrmalas pilsētas domes noteiktajā kārtībā.
2.2.Izveidojot peldvietas jāievēro
šādas prasības:
2.2.1. ērta pieeja ūdenim, drošs
ūdenstilpes pamata reljefs, nodrošinājums pret bīstamiem
ģeoloģiskiem procesiem (krasta nogruvumi, noslīdējumi u.c.);
vietās kur tas iespējams, arī invalīdiem viegla un netraucēta
piekļūšana pludmalei;
2.2.2. labvēlīgs peldvietas
hidroloģiskais režīms (bez atvariem, bez krasām ūdens līmeņa
svārstībām, ar straumes ātrumu, kas nepārsniedz 0,5 m/s);
2.2.3. peldvietas nedrīkst
atrasties ostu, rūpniecības uzņēmumu un paaugstināta riska
objektu teritorijās un to aizsargjoslās;
2.2.4. kanalizācijas ūdeņu
novadīšana peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs var tikt atļauta
saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada
22.aprīļa noteikumiem Nr.155 "Noteikumi par ūdens lietošanas
atļaujāmī;
2.2.5. ierīkojot peldvietās
tualetes, jāparedz kanalizācijas sistēma ar notekūdeņu novadīšanu
kanalizācijas tīklā vai uz vietējām attīrīšanas iekārtām, vai
jāizmanto pārvietojamās tualetes;
2.2.6. ģērbtuvju, tualešu (arī
pielāgotu invalīdiem ar speciālām vajadzībām), dušas iekārtu,
atkritumu konteineru nepieciešamo skaitu pludmalē projektētājs
nosaka atkarībā no pludmales noslogojuma un spēkā esošajiem
celtniecības normatīviem.
2.3. Peldvietās, kas atrodas Rīgas
jūras līča piekrastē, izveidojami šādi funkcionālie sektori:
2.3.1. sauļošanās zona (sauļošanās
laukumi, sauljumi);
2.3.2. apkalpes zona (ģērbtuves,
tualetes, nomas punkti, kafejnīcas);
2.3.3. sporta zona (dažādu sporta
spēļu laukumi);
2.3.4. zaļā zona;
2.3.5. bērnu sektors ar rotaļu
laukumu pirmsskolas vecuma bērniem;
2.3.6. gājēju celiņi.
2.4.Peldvietās, kas tiek ierīkotas
iekšzemes ūdeņos, funkcionālo sektoru daudzumu un to
labiekārtotības pakāpi katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā
vietējos apstākļus un peldvietas noslogojumu, nosaka peldvietas
projektā.
2.5.Peldvietas jānorobežo ar
bojām, lentēm vai citiem negrimstošiem materiāliem. Peldvietu
peldēšanās sektorā, kas paredzēts bērniem līdz 10 gadu vecumam,
pamatne jāizveido ar nelielu slīpumu un dziļumu, kas nepārsniedz
70 cm.
2.6.No peldvietām jānorobežo
aktīvai atpūtai paredzētas vietas, kur atļauts sērfot, braukt ar
ūdens motocikliem, motorlaivām, ūdens slēpēm, "pūķiem" u.tml.,
saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas regulē kuģošanas
drošību.
2.7.Lai aizsargātu piekrastes
veģetāciju, peldvietu apmeklētāju plūsmas regulēšanai ierīkojami
gājēju celiņi.
2.8.Peldvietās jābūt pieejamam
dzeramajam ūdenim, kas var būt nopērkams tirdzniecības vietā vai,
nepieciešamības gadījumā, saņemams pie glābšanas dienesta
darbiniekiem.
2.9.Peldvietās labi redzamā vietā
jāizvieto informācija par:
2.9.1. peldūdens kvalitāti un
norādes "peldēties atļauts", "peldēties nav ieteicams" vai
"peldēties nav atļautsī;
2.9.2. peldēšanās drošību,
izmantojot brīdinājuma simboliku - balts (karogs, aplis), kas
nozīmē "peldēties atļauts", sarkans (karogs, aplis), kas nozīmē
"peldēšanās pieļaujama, jābūt uzmanīgiem", melns (karogs, aplis),
kas nozīmē "peldēties aizliegtsī;
2.9.3. par glābšanas staciju un
pirmās medicīniskās palīdzības atrašanās vietu;
2.9.4. par ierobežojumiem pludmalē
(t.sk. dzīvnieku uzturēšanās, braukšanu ar motorizētajiem
transporta līdzekļiem utt.);
2.9.5. dažādu funkcionālo sektoru
atrašanās vietām;
2.9.6. peldvietas robežām;
2.9.7. ūdens motociklu un citu
kuģošanas līdzekļu izbraukšanas vietām un drošības noteikumiem šo
līdzekļu izmantošanā.
asenvironmentgovernmenthealthcarejoint-stockmktax-authorityvidwaste