1. Article

Vispārīgie noteikumi 1.1. Saistošie noteikumi izstrādāti ar mērķi sakārtot un uzturēt Jūrmalas peldvietas atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 1998.gada 11.augusta noteikumu Nr.300 "Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi" prasībām, lai nodrošinātu atbilstošu peldvietu ūdens kvalitāti un peldēšanās drošību, kā arī nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai un noteikt to apsaimniekošanas kārtību, attīstību un aizsardzību, tādējādi sekmējot arī apkārtējās vides sakārtošanu un aizsardzību Jūrmalā. 1.2. Šie noteikumi nosaka Jūrmalas pilsētas peldvietu ierīkošanas, apsaimniekošanas un higiēnas prasības, kas peldsezonā jāievēro Rīgas jūras līča peldvietās Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri, Jaunķemeri un kas jāņem vērā, ierīkojot un apsaimniekojot peldvietas citās peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs un ūdenstecēs, kas saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.155 "Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām" minētas kā peldēšanai un citiem rekreācijas pasākumiem piemēroti ūdeņi un atrodas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. 1.3. Rīgas jūras līča krasta peldvietas - Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri, Jaunķemeri atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā. Šo peldvietu robežas tiek noteiktas peldvietu labiekārtošanas projektos. 1.4. Peldsezona ir noteikta no 1.maija līdz 30.septembrim. Pašvaldība, ņemot vērā konkrētos laika apstākļus, ar priekšsēdētāja rīkojumu var noteikt citu peldsezonas termiņu, par to sniedzot informāciju vietējos preses izdevumos. 2.Peldvietu ierīkošana un labiekārtošana 2.1.Persona, kas vēlas izveidot peldvietu, par saviem līdzekļiem izstrādā peldvietas projektu, kas jāsaskaņo Jūrmalas pilsētas domes noteiktajā kārtībā. 2.2.Izveidojot peldvietas jāievēro šādas prasības: 2.2.1. ērta pieeja ūdenim, drošs ūdenstilpes pamata reljefs, nodrošinājums pret bīstamiem ģeoloģiskiem procesiem (krasta nogruvumi, noslīdējumi u.c.); vietās kur tas iespējams, arī invalīdiem viegla un netraucēta piekļūšana pludmalei; 2.2.2. labvēlīgs peldvietas hidroloģiskais režīms (bez atvariem, bez krasām ūdens līmeņa svārstībām, ar straumes ātrumu, kas nepārsniedz 0,5 m/s); 2.2.3. peldvietas nedrīkst atrasties ostu, rūpniecības uzņēmumu un paaugstināta riska objektu teritorijās un to aizsargjoslās; 2.2.4. kanalizācijas ūdeņu novadīšana peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs var tikt atļauta saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.155 "Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujāmī; 2.2.5. ierīkojot peldvietās tualetes, jāparedz kanalizācijas sistēma ar notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas tīklā vai uz vietējām attīrīšanas iekārtām, vai jāizmanto pārvietojamās tualetes; 2.2.6. ģērbtuvju, tualešu (arī pielāgotu invalīdiem ar speciālām vajadzībām), dušas iekārtu, atkritumu konteineru nepieciešamo skaitu pludmalē projektētājs nosaka atkarībā no pludmales noslogojuma un spēkā esošajiem celtniecības normatīviem. 2.3. Peldvietās, kas atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, izveidojami šādi funkcionālie sektori: 2.3.1. sauļošanās zona (sauļošanās laukumi, sauljumi); 2.3.2. apkalpes zona (ģērbtuves, tualetes, nomas punkti, kafejnīcas); 2.3.3. sporta zona (dažādu sporta spēļu laukumi); 2.3.4. zaļā zona; 2.3.5. bērnu sektors ar rotaļu laukumu pirmsskolas vecuma bērniem; 2.3.6. gājēju celiņi. 2.4.Peldvietās, kas tiek ierīkotas iekšzemes ūdeņos, funkcionālo sektoru daudzumu un to labiekārtotības pakāpi katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā vietējos apstākļus un peldvietas noslogojumu, nosaka peldvietas projektā. 2.5.Peldvietas jānorobežo ar bojām, lentēm vai citiem negrimstošiem materiāliem. Peldvietu peldēšanās sektorā, kas paredzēts bērniem līdz 10 gadu vecumam, pamatne jāizveido ar nelielu slīpumu un dziļumu, kas nepārsniedz 70 cm. 2.6.No peldvietām jānorobežo aktīvai atpūtai paredzētas vietas, kur atļauts sērfot, braukt ar ūdens motocikliem, motorlaivām, ūdens slēpēm, "pūķiem" u.tml., saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas regulē kuģošanas drošību. 2.7.Lai aizsargātu piekrastes veģetāciju, peldvietu apmeklētāju plūsmas regulēšanai ierīkojami gājēju celiņi. 2.8.Peldvietās jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim, kas var būt nopērkams tirdzniecības vietā vai, nepieciešamības gadījumā, saņemams pie glābšanas dienesta darbiniekiem. 2.9.Peldvietās labi redzamā vietā jāizvieto informācija par: 2.9.1. peldūdens kvalitāti un norādes "peldēties atļauts", "peldēties nav ieteicams" vai "peldēties nav atļautsī; 2.9.2. peldēšanās drošību, izmantojot brīdinājuma simboliku - balts (karogs, aplis), kas nozīmē "peldēties atļauts", sarkans (karogs, aplis), kas nozīmē "peldēšanās pieļaujama, jābūt uzmanīgiem", melns (karogs, aplis), kas nozīmē "peldēties aizliegtsī; 2.9.3. par glābšanas staciju un pirmās medicīniskās palīdzības atrašanās vietu; 2.9.4. par ierobežojumiem pludmalē (t.sk. dzīvnieku uzturēšanās, braukšanu ar motorizētajiem transporta līdzekļiem utt.); 2.9.5. dažādu funkcionālo sektoru atrašanās vietām; 2.9.6. peldvietas robežām; 2.9.7. ūdens motociklu un citu kuģošanas līdzekļu izbraukšanas vietām un drošības noteikumiem šo līdzekļu izmantošanā.
asenvironmentgovernmenthealthcarejoint-stockmktax-authorityvidwaste