15. Article

"Šis līgums (..) tiks pagaidām piemērots no līguma parakstīšanas dienas un stāsies spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā. (..)" Nosacījumi, kas jāievēro Latvijai augstākminētā līguma izpildei, ir noteikti 1995. gada 22. aprīļa Noteikumos Nr. 118, kuru uz lietu attiecinātās tiesību normas nosaka sekojošo: 2.punkts "Iekšlietu ministrija: ... 2.2. izsniedz uzturēšanās atļaujas atbilstīgi pārbaudītajam militārpersonu sarakstam un saskaņotajam grafikam tām Krievijas Federācijas atvaļinātajām militārpersonām, kuras pēc stāvokļa uz 1992.gada 28.janvāri pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā un kuras līdz 1995.gada 30.aprīlim ir reģistrējušās Pilsonības un imigrācijas departamentā, kā arī seko šo personu saskaņotai izbraukšanai no Latvijas Republikas teritorijas atbilstīgi grafikam; 2.3. izsniedz izbraukšanas rīkojumus militārpersonām, kuras Latvijas Republikā uzturas nelegāli, un seko šo rīkojumu izpildei;…" Līgums starp Krieviju un Latviju, kas arī tika parakstīts 1994. gada 30. aprīlī, attiecas uz Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas bruņoto spēku atvaļināto militārpersonu un viņu ģimeņu sociālo aizsardzību. 2. Tiesību normas par Krievijas bijušo militārpersonu uzturēšanos, legalizāciju un izraidīšanu a) Latvijas likumdošanas vispārīgs apkopojums Latvijas likumdošana par pilsonību un imigrāciju nošķir vairākas personu kategorijas, no kurām ikvienai tās statusu nosaka konkrēts likums: (a)Latvijas Republikas pilsoņi, kuru tiesisko statusu nosaka 1994. gada 22. jūlija Pilsonības likums; (b)"pastāvīgi dzīvojošie nepilsoņi" (nepilsoņi) - tas ir, bijušās PSRS pilsoņi, kas zaudēja savu padomju pilsonību pēc PSRS sabrukuma, bet pēc tam nav ieguvuši citu pilsonību; uz šīm personām attiecas 1995. gada 12. aprīļa likums "Par to bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", turpmāk "Nepilsoņu likums"; šī personu grupa var tikt saukta arī par "bijušajiem PSRS pilsoņiem" vai "nepilsoņiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem"; (c)patvēruma meklētāji un bēgļi, kuru statusu nosaka 2002. gada 7. marta Patvēruma likums; (d)"bezvalstnieki" 1999. gada 18. februāra Bezvalstnieku likuma izpratnē (likums "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā"), skatīts kopā ar Ārvalstnieku likumu un kopš 2003. gada 1. maija kopā ar Imigrācijas likumu, kas nomainīja augstākminēto likumu; (e) "ārvalstnieki" termina plašā izpratnē, kas ietver ārvalstu pilsoņus (ārvalstniekus) un personas bez pilsonības (bezvalstniekus), kas atrodas vienīgi 1992. gada 9. jūnija likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" darbības lokā; turpmāk tekstā saukts par Ārvalstnieku likumu (līdz 2003. gada 1. maijam) un Imigrācijas likumu (pēc minētā datuma). b) Nepilsoņu likums Nepilsoņu likums redakcijā, kas bija spēkā līdz 1998. gada 25. septembrim, noteica, ka: "1. Šā likuma subjekti ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie (..) bijušās PSRS pilsoņi, kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija bez termiņa ierobežojuma, neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa, pierakstīti Latvijas teritorijā un kuri nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, kā arī šo personu nepilngadīgie bērni, ja viņi nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi." Nepilsoņu likuma 1. pants redakcijā, kas ir spēkā kopš 1998. gada 25. septembrim, nosaka, ka: "1. Šā likuma subjekti - nepilsoņi ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem: 1) 1992.gada 1.jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā; 2) viņi nav Latvijas pilsoņi; 3) viņi nav un nav bijuši citas valsts pilsoņi. 2. To personu tiesisko statusu, kuras ir ieceļojušas Latvijas Republikā pēc 1992.gada 1.jūlija, nosaka likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā". 3. Šis likums neattiecas uz: (..) 2) personām, kuras pēc 1992.gada 28.janvāra atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta, ja šīs personas dienestā iesaukšanas brīdī pastāvīgi nedzīvoja Latvijas teritorijā vai nav Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi; (..)." Likuma 2. panta otrā daļa aizliedz izraidīt no valsts "nepilsoņus", "izņemot gadījumu, kad izraidīšana notiek likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu". Tālāk 5.panta 1.daļa (kas 2000.gada 7.aprīlī kļuva par 8.pantu) nosaka, ka: "Šā likuma 2. (..) pants attiecas arī uz bezvalstniekiem un viņu pēcnācējiem, kuriem nav un nav bijis nevienas valsts pilsonības un kuri pirms 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija pastāvīgi (bez termiņa ierobežojuma) pierakstīti Latvijas teritorijā (..)." c) Ārvalstnieku likums un ar to saistītie normatīvie akti Attiecīgie Ārvalstnieku likuma noteikumi tika noformulēti šādā redakcijā: