6. Article

Kā to paredz Likums, darba ņēmējs ir persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā: 6.1. Darba likums paredz, ka darba devējs un darbinieks slēdz rakstveida vienošanos - darba līgumu. Ar to darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties iekšējai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs nodrošina darba samaksu un darbam nepieciešamos apstākļus; 6.2. darbinieki var būt gan Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, gan arī ārvalstnieki. Darba likuma 37.panta 8.punktā ir paredzēts, ka ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, drīkst nodarbināt tikai tad, ja viņi ir saņēmuši darba atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kartībā; 6.3. ja darba devējs - rezidents pieņem darbā ārvalstnieku, tad neatkarīgi no tā, vai darba līgums ir noslēgts atbilstoši Latvijas vai kādas citas valsts darba attiecības regulējošiem normatīvajiem aktiem, šis ārvalstnieks ir darba ņēmējs un sociālās iemaksas par to tiek veiktas ar darba devēja starpniecību vispārīgajā kārtībā; 6.4. ja darba ņēmējs ir bezdarbnieks, kas nodarbināts algotā pagaidu sabiedriskajā darbā un ar viņu tiek noslēgts darba līgums, tad pašvaldība (pasūtītājs), izmaksājot darba līgumā paredzēto atlīdzību bezdarbniekam, veic par viņu sociālās iemaksas kā par darba ņēmēju; 6.5. ja mācību iestāžu audzēkņi tiek nosūtīti praksē uz uzņēmumiem un tiek slēgts līgums starp mācību iestādi un uzņēmumu, nevis darba līgumi ar konkrētām personām, tad tādā gadījumā mācību iestāžu audzēkņi nav darba ņēmēji un sociālās iemaksas par viņiem nekārto.