6. Article

Komiteja izsaka bažas par sekojošo: a) apgalvojumi par policijas darbinieku sliktu izturēšanos pret personām, kas dažos gadījumos var tikt uzskatīta par spīdzināšanu, īpaši aizdomās turamo personu aizturēšanas un pratināšanas laikā; b) nav nodrošināta Valsts policijas Iekšējās drošības biroja, kas ir atbildīgs par sūdzību par policistu iespējamo vardarbību izskatīšanu, neatkarība un objektivitāte; c) ieslodzījuma apstākļi brīvības atņemšanas vietās, īpaši policijas iecirkņos un īslaicīgas aizturēšanas izolatoros; d) tiesas procesu ilgums un pārmērīgi ilgie pirmstiesas apcietinājuma termiņi, īpaši īslaicīgas aizturēšanas izolatoros; e) fakts, ka jaunais Patvēruma likums neparedz neviena no patvēruma meklētāju abiem "alternatīvajiem statusiem" piešķiršanu personai, kas Latvijā ieradusies no valsts, kurā viņš/ viņa būtu varējusi lūgt un saņemt aizsardzību. Bez tam Komiteju uztrauc ilgais laiks, uz kuru patvēruma meklētāju var aizturēt pēc tam, kad viņa lūgums pēc patvēruma ticis noraidīts; f) cietumu un citu brīvības atņemšanas vietu pārapdzīvotība, ņemot vērā inter alia risku, ka šādā situācijā varētu izplatīties infekcijas slimības; g) lai gan jaunā Kriminālprocesa likuma projektā risināti daudzi trūkumi, šobrīd spēkā esošais Kriminālprocesa kodekss neparedz apcietināto tiesības sazināties ar ģimenes locekļiem. Komiteju uztrauc arī informācija, ka apcietinātās personas lūgums apmeklēt ārstu pēc savas izvēles jāapstiprina attiecīgajām amatpersonām; h) apgalvojumi, ka daudzos gadījumos, lai gan tas ir paredzēts likumā, praksē tiek liegta vai kavēta aizturētās personas tikšanās ar advokātu un ka apsūdzētajam jāatmaksā juridiskās palīdzības izdevumi, ja prāva tiek zaudēta; i) to personu skaits, kuras zaudējušas savu juridisko statusu kā pilsoņi vai "nepilsoņi" un kļuvušas "nelegālas" (nelegālie imigranti) pēc tam, kad uz laiku atstājušas valsti.