7. Article

RFB 24.02.2004. vēstulē Nr.80 norāda, ka vērtspapīru tirdzniecības organizēšana ir specifisks bizness, kurš neļauj precīzi veikt viena biržas klienta vai atsevišķa pakalpojuma izmaksu kalkulāciju. Piemēram, ienākumi, kuri var tikt gūti no viena emitenta akciju kotēšanas, ir gan emitenta akciju kotēšanas gada maksa (maksā pats emitents), gan arī pastarpinātie ieņēmumi, kuri rodas no uzņēmuma akciju tirdzniecības (maksā akciju pircēji un pārdevēji ar biržas biedru starpniecību). Biržas paskaidrojumos pie budžeta projekta redzams, ka tā vadās pēc vidējām gada izmaksām uz vienu biržas klientu. Šis vidējais viena biržas klienta izmaksu lielums 2004.gadam (pēc budžeta projekta) ir (*) lati, un tas ir ņemts par pamatu Brīvā saraksta akciju kotēšanas gada maksas lieluma noteikšanai. No budžeta projekta izriet, ka plānotie 2004.gada ieņēmumi no akciju kotēšanas pakalpojuma gada maksām pa sarakstu veidiem ir šādi: 1) Oficiālais saraksts, no katra līdz (*) latiem (*); 2) Otrais saraksts, no katra vidēji (*) lati (*); 3) Brīvais saraksts, no katra nemainīgi 5000 lati(*). Tā kā vidējās izmaksas uz vienu klientu ir (*) lati un klientu skaits ir 35 (3+8+24) uzņēmumi, tad izmaksu kopsumma ir (*) lati, bet ieņēmumu kopsumma no akciju kotēšanas pakalpojuma - (*) (*) lati. Tātad izdevumi ir nedaudz lielāki par ieņēmumiem. Lai sabalansētu visu trīs sarakstu izdevumus ar ieņēmumiem, ir ieviesta un noteikta tieši 5000 latu liela gada maksa Brīvā saraksta uzņēmumiem.