7. Article

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas Republikai jāpilda saistības, kas izriet no Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. Saskaņā ar minēto aktu Latvijai ir saistoša Padomes direktīva 2001/51/EK. Ievērojot Direktīvas 4. pantu, dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu to, ka sankcijas, kas piemērojamas pārvadātājiem atbilstoši Šengenas līguma 26. panta 2. un 3. punkta noteikumiem, ir preventīvas, efektīvas un samērīgas. Šengenas līguma 26. panta otrajā daļā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāuzliek sodi tiem pārvadātājiem, kas transportē personas, kuras nav ES pilsoņi (aliens), bez nepieciešamajiem dokumentiem no trešās valsts uz ES teritoriju. Savukārt no apstrīdētās normas izriet, ka tā attiecas uz ikvienas personas pārvadāšanu. Līdz ar to rodas pretruna starp nacionālo tiesību normu (apstrīdēto normu), Direktīvas normu un starptautiskā līguma normu (Konvencijas 3.15. standartu). Konsolidētā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 307. pants regulē šādus gadījumus, nosakot, ka Eiropas tiesības neietekmē iepriekšējus līgumus, lai gan dalībvalstīm būtu jācenšas likvidēt šīs nesaderības. Tomēr tajā laikā, kamēr dalībvalsts nav veikusi nekādas darbības (denonsēšana, atrunu izdarīšana), jāpiemēro starptautiskais līgums (sk. lietu C-158/91 Criminal proceedings against Jean-Claude Levy). Arī APL paredz, ka Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Piemērojot Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas, iestādei un tiesai jāņem vērā Eiropas Kopienu Tiesas judikatūra. Vadoties no Kopienu Tiesas lēmuma lietā Komisija pret Itāliju (Commission v. Italy, Case 10/61, [1962] ECR, p.11), attiecībās ar citām dalībvalstīm piemērojamas Eiropas Savienības (Kopienu) normas, t.i., piemērojami Eiropas Kopienu tiesību akti. Turklāt, ja dalībvalsts konstatē savu starptautiski tiesisko saistību nesaderību ar Eiropas Kopienu tiesību normām, tai ir jāveic viss nepieciešamais, lai nesaderību novērstu. Attiecībā uz pārvadātājiem, kuru kuģi peld ar ES dalībvalstu karogu, jāpiemēro Direktīvas prasības (APK norma). Tā kā Latvijas Republika nav paziņojusi SJO ģenerālsekretāram par atšķirīgu praksi Konvencijas 3.15. standarta piemērošanā, uz pārvadātāju kuģiem, kas peld ar trešo valstu - Konvencijas dalībvalstu - karogu, jāpiemēro Konvencijas 3.15. standarts. Vienlaikus, ņemot vērā Konsolidētā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 307. pantā noteikto valsts pienākumu panākt iepriekš noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Eiropas tiesībām, Latvijai ir jāveic attiecīgie nepieciešamie pasākumi.