1. Article

Risināmā jautājuma būtība Eiropas Padomes 2000.gada 29.jūnija Regula Nr. 1543/2000 nosaka Kopienas ietvaru datu vākšanai un pārzināšanai, kas nepieciešami Kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai. Eiropas Komisijas 2001.gada 25.jūlija Regula Nr. 1639/2001 nosaka Kopienas minimālās un paplašinātās programmas izveidošanu datu vākšanai zivsaimniecības sektorā un sniedz detalizētus noteikumus Padomes Regulas Nr. 1543/2000 lietošanai. Atbilstoši šīm regulām Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvijai, jāizstrādā nacionālās datu vākšanas programmas. Dalībvalstis attiecīgās programmas īsteno pēc to apstiprināšanas Eiropas Komisijā. Katru gadu līdz 31.maijam dalībvalstīm ikgadējās nacionālās datu vākšanas programmas jāiesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā. Dalībvalstīm jānodrošina vācamo datu kvalitāte, to vākšanas stabilitāte un precizitāte. Ikgadējo datu vākšana par zvejas kuģu segmentiem (zvejas kapacitāte, zvejas piepūle, nozvejas struktūra, bioloģiskie dati par zivju krājumiem, ekonomiskie rādītāji) dalībvalstīm jānodrošina no 2004.gada 1.janvāra, bet ekonomisko datu vākšana par zivju apstrādes sektoru - no 2006.gada 1.janvāra. Latvijas Nacionālā zivsaimniecības datu vākšanas programma ir izstrādāta atbilstoši minētajās regulās noteiktajām prasībām un Eiropas Komisijas Zivsaimniecības zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās komitejas (STECF) norādījumiem. Tā paredz zvejas kapacitātes un piepūles, nozvejas, zivju izkrāvumu un zvejas piepūles vienību datu vākšanu, zinātnisko uzskaiti, nozveju bioloģisko izpēti un zvejniecības sektora ekonomiskā stāvokļa analīzi. Datu vākšanā tiek izmantota starptautiskajās organizācijās, piemēram, Starptautiskajā Jūras pētniecības padomē (ICES), vispārpieņemtā metodika. Bioloģiskie dati jāizmanto katras zivju krājumu vienības kopējās nozvejas novērtēšanā, nozveju novērtēšanā sadalījumā pēc zvejas kuģu tipa, izmantojamā zvejas rīka, nozvejas rajona, kā arī laika perioda klasificēšanā. Papildus jāveic zivju krājumu zinātniskā uzskaite, lai varētu novērtēt zivju krājumu lielumu un izplatību. Svarīgāko Latvijā iegūstamo zivju sugu, kas minētas Eiropas Komisijas Regulas Nr. 1639/2001 minimālajā programmā, un pārējo paplašinātajā programmā minēto zivju sugu bioloģisko paraugu pašreizējie vākšanas apjomi jau sasniedz Eiropas Savienības prasības. Tas ir saistīts ar nepieciešamību iegūt datus par nozveju struktūru, zivju izplatību, zivju nobriešanu, migrāciju uz nārsta vietu un citus datus, kas tiek izmantoti zvejas regulēšanas pasākumu noteikšanai. Pelaģisko zivju vecuma un garuma noteikšanai jāveic hidroakustiskā uzskaite, kas tiek veikta sadarbībā ar pārējo Baltijas jūras reģiona valstu zivsaimniecības pētniecības institūtiem. Tā kā Latvijā nav specializēta pētniecības kuģa, lai veiktu šādu uzskaiti, jānomā citu valstu pētniecības kuģi vai Latvijas zvejas kuģi. Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas izpildei 2005.gadā bioloģiskie dati pamatā tiks vākti iepriekšējo gadu apjomā, un darbā tiks izmantota starptautiski atzīta metodika. Eiropas Savienības dalībvalstis var saņemt Eiropas Komisijas finansējumu datu vākšanas un apstrādes izdevumu segšanai līdz 50 % no minimālās programmas izdevumiem un līdz 35 % - no paplašinātās programmas izdevumiem. Detalizēti noteikumi nacionālo datu vākšanas programmu līdzfinansēšanai norādīti Eiropas Padomes lēmumā Nr. 2000/439/EK par Kopienas finansiālo ieguldījumu dalībvalstu izdevumos datu vākšanai, kā arī par pētījumu un izmēģinājumprojektu finansēšanu Kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai.