2. Article

Piedāvātais risinājums Programmā iekļauts šāds risinājums: 1) zvejas kapacitātes novērtēšanai tiks izmantota Latvijas zvejas kuģu reģistrā iekļautā informācija par Latvijas zvejas kuģiem (kuģa tips, vecums, garums, tonnāža, galvenā dzinēja jauda). Zvejas piepūles novērtēšanai tiks veikta zvejā iesaistīto komercsabiedrību aptauja, iegūstot informāciju par vidējo degvielas patēriņu un izmaksām gadā uz vienu kuģi u.c. dati; 2) nozvejas un zivju izkrāvumi tiks novērtēti paralēli monitoringam uz kuģiem zvejas laikā, un tos apkopos katram zvejas segmentam. Ņemot vērā salīdzinoši nelielās nozvejas tāljūrā un ievērojamās datu vākšanas izmaksas, Latvija 2005.gadā pieprasīs atkāpi no prasības novērtēt tāljūrā iegūto zivju nozveju un zivju izkrāvumu; 3) nozveju uz piepūles vienību dati tiks iegūti no zvejas žurnāliem; 4) zivju krājumu novērtēšanai uz nomātiem citu valstu pētniecības kuģiem vai Latvijas zvejas kuģiem tiks veikta Baltijas starptautiskā traļu uzskaite, brētliņu hidroakustiskā uzskaite un reņģu hidroakustiskā uzskaite; 5) Baltijas jūras zivju sugu garuma un vecuma sastāva noteikšanai tiks veikta nozveju bioloģiskā analīze, paraugus ievācot no zvejas kuģiem zvejas laikā vai ostās no zivju izkrāvumiem. Ņemot vērā salīdzinoši nelielās nozvejas tāljūrā un ievērojamās datu vākšanas izmaksas, Latvija 2005.gadā pieprasīs atkāpi no prasības noteikt tāljūrā iegūto zivju garuma un vecuma sastāvu; 6) citi bioloģiskie dati (zivju augšana, nobriešana) Baltijas jūras zivju sugām tiks vākti bioloģisko paraugu vākšanas laikā no nozvejām vai zivju izkrāvumiem. Ņemot vērā salīdzinoši nelielās nozvejas tāljūrā un ievērojamās datu vākšanas izmaksas, Latvija 2005.gadā pieprasīs atkāpi no prasības noteikt tāljūrā iegūto zivju augšanas un nobrieduma datus; 7) zvejniecības sektora ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai tiks izmantoti zvejas žurnālu un Latvijas zvejas kuģu reģistra dati, kā arī veiktas zvejā iesaistīto komercsabiedrību aptaujas.