12. Article

Nevēlama satura informācijas pārraidīšanas ierobežojumi. 12.1. Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktie nevēlama satura informācijas pārraidīšanas ierobežojumi. 12.2. Elektronisko sakaru komersants nedrīkst veicināt piekļuvi informācijai, kuras izplatīšana interneta tīmeklī ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pēc lietotāja pieprasījuma interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējam jānodrošina iespēja izmantot licencētu programmu (filtru), ar kuras palīdzību tiek liegta piekļūšana interneta mājaslapām ar sabiedrībai nevēlamu saturu. Elektronisko sakaru komersants šādas programmas (filtra) piegādi var noteikt kā papildu pakalpojumu, kurš nav elektronisko sakaru pakalpojums. 12.3. Elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiskos datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus un publiskos interneta piekļuves pakalpojumus ar īslaicīgu pārraidītās informācijas uzglabāšanu, ja to veic vienīgi informācijas pārraidīšanas nolūkā publiskajā elektronisko sakaru tīklā un ar noteikumu, ka informācija netiek uzglabāta ilgāk par laiku, kas ir nepieciešams informācijas pārraidīšanai, ir atbildīgs par pārraidītās informācijas saturu šādos gadījumos: 12.3.1. ja ierosina informāc aidi; 12.3.2. ja izvēlas pārraidāmās informācijas saņēmēju; 12.3.3. ja izvēlas vai pārveido pārraidāmo informāciju. 12.4. Elektronisko sakaru komersants, uzglabājot informāciju pēc lietotāja pieprasījuma, ir atbildīgs par uzglabājamo informāciju šādos gadījumos: 12.4.1. ja tam ir pieejamas ziņas un fakti vai ir zināmi apstākļi, kas liecina par nelikumīgu darbību vai informāciju vai, 12.4.2. ja tas neveic darbības, lai likvidētu informāciju vai liegtu pieeju informācijai, ko tas glabājis pēc ziņu iegūšanas, ka šī informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no publiskā elektronisko sakaru tīkla vai pieeja tai ir liegta, vai tiesas vai kompetentas valsts iestādes ir pieprasījušas izņemt šādu informāciju vai liegt tai pieeju. 12.5. Elektronisko sakaru komersantam ir jāinformē normatīvajos aktos noteiktās valsts iestādes par iespējamām nelikumīgām darbībām vai informāciju, ko sniedz lietotājs un pēc normatīvajos aktos noteiktu valsts pārvaldes iestāžu pieprasījuma jādara zināma informācija, kas ļauj noteikt to lietotāju, ar kuru elektronisko sakaru komersants ir noslēdzis līgumu par informācijas uzglabāšanu. 12.6. Elektronisko sakaru komersantam nav pienākums pārraudzīt informācijas saturu, ko tas pārraida vai uzglabā, kā arī nav pienākums aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz nelikumīgu darbību.