6. Article

Ārlietu ministrijai sagatavot un ārlietu ministram līdz 2006.gada 1.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanu. Ministru prezidents I.Emsis Ārlietu ministrs A.Pabriks (Ministru kabineta 2004.gada 31.augusta rīkojums Nr.595) Pamatnostādņu Latvijas līdzdalībai Eiropas kaimiņu politikas īstenošanā kopsavilkums Latvija ir ieinteresēta veicināt stabilitāti un drošību savu robežu tuvumā. Ilgtermiņa stabilitāti ir iespējams garantēt, stiprinot demokrātijas principus, ekonomisko un sociālo attīstību, tādēļ šo procesu norise kaimiņvalstīs atbilst Latvijas interesēm. Viens no Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas virzieniem ir Eiropas kaimiņu politika (turpmāk - EKP). Piedaloties tās īstenošanā, Latvija iegūst jaunus un spēcīgus instrumentus attiecību attīstīšanai austrumu virzienā. Tāpēc Latvija jau agrīnā stadijā iesaistījās diskusijā par EKP, atbalstot priekšlikumu par šādas politikas nepieciešamību. Šo pamatnostādņu mērķis ir noteikt iespējamo Latvijas ieguldījumu EKP īstenošanā, EKP prioritāros virzienus, kā arī iespējamās sadarbības valstis. Izstrādājot minēto dokumentu, ievērotas Attīstības sadarbības politikas pamatno-stādnes un Attīstības sadarbības politikas plāns 2005.gadam, kā arī analizēts Latvijas kompetento institūciju viedoklis. Eiropas Padomes 2003.gada jūnijā apstiprinātās EKP vadlīnijas nosaka, ka EKP mērķis ir panākt stabilitātes un labklājības pieaugumu Eiropas Savienības kaimiņvalstīs, veicinot tajās reformu procesu. Šī mērķa sasniegšanai tiek īstenota ciešāka sadarbība ar kaimiņvalstīm, ievērojot diferenciācijas principu un katras kaimiņvalsts atšķirīgo iekšpolitisko attīstību, kā arī ekonomikas un sociālās attīstības līmeni. EKP tiek īstenota uz esošo līgumu bāzes un turpina jau aizsāktas iniciatīvas (Ziemeļu dimensija un Barselonas process). EKP vadlīnijas piedāvā Eiropas Savienībai un kaimiņvalstīm plašas sadarbības iespējas. EKP mērķu sasniegšanai tiek izmantoti Eiropas Savienības kopējie politiskie un finanšu instrumenti (individuāls rīcības plāns katrai kaimiņvalstij un finanšu programmas ārējai sadarbībai). Tā kā Latvija piedalījās EKP formulēšanā, tās intereses atspoguļojas EKP vadlīnijās. Lai gan EKP aptver visas Eiropas Savienības kaimiņvalstis, tieši jaunie Eiropas Savienības kaimiņi - Ukraina, Moldova, Baltkrievija, kā arī Dienvidkaukāza valstis - ir reģioni, kas visvairāk interesē Latviju. Latvijai ir pieredze sadarbībā ar minētajiem reģioniem, un tā var piedāvāt savu reģiona eksperta kvalifikāciju un reformu pieredzi, dodot ieguldījumu kaimiņu reģionu attīstībā. Izmantojot šīs iespējas, Latvija gan veicina savu interešu piepildījumu, gan sniedz ieguldījumu Eiropas Savienības Kopējās ārējās un drošības politikas īstenošanā. Kad Latvija būs uzkrājusi pieredzi, darbojoties Eiropas Savienības Kopējā ārējā un drošības politikā, tās intereses un resursi perspektīvā var kļūt plašāki un iespējamais darbības loks varētu ietvert pat Eiropas Savienības dienvidu kaimiņus (Vidusjūras reģiona valstis). Latvijas darbība EKP ietvaros tiks virzīta galvenokārt jomās, kurās Latvija var piedāvāt savu reformu pieredzi kaimiņvalstīm. Šīs jomas un virzieni ir identificēti, ievērojot Latvijas institūciju priekšlikumus un kaimiņvalstu intereses, un tie ir vispārējo demokrātijas vērtību stiprināšana, tautsaimniecības attīstības veicināšana, iekšlietas un tieslietas, vides aizsardzība, izglītība, kultūra, sociālā attīstība un veselība. Tomēr jāņem vērā, ka šīs jomas nav visaptverošas un EKP īstenošanas gaitā var tikt papildinātas un mainītas. Ņemot vērā, ka joprojām notiek EKP detalizēta izstrāde, Latvijai ir lielas iespējas Eiropas Savienības līmenī līdzdarboties EKP turpmākajā izstrādē, jo EKP un ar to saistīti jautājumi regulāri ir Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes, tās darba grupu un citu Eiropas Savienības institūciju darba kārtībā. Latvijas institūcijām un to pārstāvjiem šajās darba grupās ir jāpiesaista Eiropas Savienības uzmanība Latvijas EKP prioritātēm un jāpārstāv Latvijas viedoklis atbilstoši Mi-nistru kabineta apstiprinātajām pozīcijām un šīm pamatnostādnēm. Lai aktīvi īstenotu savas intereses, izmantojot kopējo EKP ietvaru un instrumentus, Latvijā ir svarīgi nodrošināt valsts institūciju darbības koordināciju, attīstīt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kā arī veicināt EKP un attīstības sadarbības politikas koordināciju, iesaistot arī Konsultatīvo padomi attīstības sadarbības politikas jautājumos. Lai racionāli izmantotu valsts resursus un neveidotu paralēlas struktūras, ir lietderīgi īstenot noteiktus EKP projektus Attīstības sadarbības politikas plāna ietvaros un izmantot resursus, kas tiek veidoti šī plāna īstenošanai. EKP ir būtisks Attīstības sadarbības politikas plāna 2005.gadam izstrādes elements. Tā kā EKP ir Eiropas Savienības Kopējās ārējās un drošības politikas virziens, tā īstenošanai ir paredzēti finanšu līdzekļi Eiropas Savienības kopējo programmu ietvaros. Līdz ar to tādi EKP projekti kaimiņvalstīs, kuros iespējams piedalīties Latvijas privātā sektora pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām, tiks finansēti no Eiropas Savienības kopējā budžeta. Latvijas divpusējos EKP pasākumus paredzēts finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, kas piešķirti Ārlietu ministrijai minēto pasākumu īstenošanai. EKP ir ilgtermiņa politika, un Latvijas līdzdalība šīs politikas īstenošanā ir aplūkojama ilgtermiņa kontekstā. Sadaļas par EKP īstenošanas gaitu un Latvijas līdzdalību tajā tiks iekļautas kārtējos pārskatos par Latvijas ārpolitikas rezultātiem. Ārlietu ministrs A.Pabriks