24. Article

Ja operators izbeidz darbību, komersanta administrators vai likvidators nodrošina pārskata sagatavošanu un iesniegšanu reģionālajā vides pārvaldē un Latvijas Vides aģentūrā. 25 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK. 26 Ministru prezidents I.Emsis Vides ministrs R.Vējonis 1.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem Nr.778 Zemākā sadegšanas siltuma faktori Nr. p.k. Kurināmā veids Zemākā sadegšanas siltuma faktors (TJ/tūkst. tonnu) 1. Aviācijas benzīns 44,00 2. Autobenzīns (motorbenzīns) 44,00 3. Reaktīvā degviela (aviācijas petroleja) 43,60 4. Pārējā petroleja 43,20 5. Dīzeļdegviela 42,49 6. Sadzīves krāšņu kurināmais 42,49 7. Mazuts 40,60 8. Degakmens eļļa 39,35 9. Dabasgāze 33,661 10. Lakbenzīns 41,86 11. Parafīna sveķi 41,86 12. Sašķidrinātā gāze 45,54 13. Jēlnafta 44,12 14. Bitumeni 41,86 15. Nolietotā eļļa 41,86 16. Smērvielas 41,86 17. Pārējie naftas produkti 41,86 18. Akmeņogles 26,22 19. Kurināmā kūdra (frēzētā, gabalkūdra) ar mitruma saturu 40% 10,05 20. Kūdras briketes, pusbriketes 15,49 21. Degakmens 9,21 22. Kokss 26,37 23. Kurināmā koksne 6,702 24. Kokapstrādes atkritumi 6,702 Piezīmes. 1 TJ/milj. m3. 2 TJ/tūkst. m3. Vides ministrs R.Vējonis 2.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem Nr.778 Piezīmes. 1 Atbilstoši likuma 'Par piesārņojumu" 2.pielikumam. Piemēram, 'Enerģētika: minerāleļļas attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas". 2 Sadedzināšanas iekārta stacionāra tehniska vienība, kas paredzēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai. Tehnoloģiskā iekārta stacionāra tehniska vienība, kas paredzēta specifisku produktu ražošanai. 3 Saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. Piemēram, '2.A.2. Rūpnieciskie procesi. Minerālu izstrādājumu ražošana. Kaļķa ražošana". 4 Saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. Piemēram, '3.1/3.3./3.4./3.5. Rūpnieciskie procesi. Minerālu izstrādājumu ražošana. Kaļķa ražošana". 5 Aizpilda, ja emisijas apjomu nosaka, izmantojot mērījuma metodi. 6 Katru dūmeni vai citu emisijas avotu, ja to neuzskata par difūzās emisijas avotu, identificē ar iekšējo kodu A1, A2, A3 utt. 7 Informācija par tehnoloģiskajā iekārtā izmantotiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem. 8 Aizpilda, ja sadedzināšanas iekārta ir katlumāja. 9 Emisijas apjomu norāda saskaņā ar pārskata III un IV sadaļā noteikto emisijas apjomu, no kura atņem oglekļa dioksīda (CO2) pārneses daudzumu (4.tabula). 10 Emisija, kura netiek ieskaitīta kopējā emisijas apjomā gaisā. 11 Oglekļa dioksīds (CO2), ko iekārta neemitē gaisā, bet uztver un izmanto citā tehnoloģiskajā procesā kā tīru vielu, kā degvielas sastāvdaļu vai kā ķīmiskās vai papīra rūpniecības izejvielu. 12 Aizpilda, ja emisijas apjoms noteikts, izmantojot mērījuma metodi. 13 Lietderības koeficientu norāda katliem. 14 Tabulu aizpilda par katra veida kurināmo. 15 Saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. 16 Darbības dati enerģētiskajās vienībās (TJ) ir kurināmā patēriņš masas, tilpuma vienībās (tūkst. tonnas, milj. m3), ko reizina ar zemākā sadegšanas siltuma faktoru, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā noteiktajā kārtībā. 17 Lieto, ja emisijas faktorā nav ņemta vērā oglekļa neoksidētā daļa. 18 Emisijas apjomu norāda veselos skaitļos (tonnās). Emisijas apjoms (tonnās) ir darbības dati, kas reizināti ar emisijas faktoru un oksidācijas faktoru (ja emisijas faktorā nav ņemta vērā oglekļa neoksidētā daļa). 19 Biomasa ir bioloģiski noārdāms augu, dzīvnieku vai mikroorganismu izcelsmes materiāls, piemēram, lauksaimniecības un mežsaimniecības produkti, blakusprodukti, atliekas un sadzīves atkritumi. Biomasa ietver arī gāzes un šķidrumus, ko iegūst bioloģiski noārdāmu organisko materiālu sadalīšanās procesā. 20 Jauktais kurināmais ir kurināmais, kas satur fosilo kurināmo un biomasu. 21 Kopējo emisijas apjomu katram piesārņojošās darbības veidam iegūst, summējot emisiju no visiem fosilā kurināmā veidiem un visu jauktā kurināmā veidu fosilās daļas. 22 Kopējā izmantotā biomasa ir enerģijas saturs tīrā biomasā un biomasas daļā jauktajā kurināmajā. 23 Tabulu aizpilda par katru izmantotās izejvielas un palīgmateriālu veidu. 24 Emisijas apjomu norāda veselos skaitļos (tonnās). Emisijas apjoms (tonnās) ir darbības dati, kas reizināti ar emisijas faktoru un pārvēršanas faktoru (ja emisijas faktorā nav ņemta vērā oglekļa neoksidētā daļa ). 25 Jauktā izejviela vai jauktais palīgmateriāls ir materiāls, kas satur fosilo izejvielu vai fosilo palīgmateriālu un biomasu. 26 Kopējo emisijas apjomu katram piesārņojošās darbības veidam iegūst, summējot emisiju no katra veida fosilajām izejvielām un fosilajiem palīgmateriāliem un visu veidu jaukto izejvielu un jaukto palīgmateriālu fosilās daļas. 27 Kopējo izmantotās biomasas apjomu iegūst, summējot biomasas apjomu un biomasas daļas jauktajā izejvielā un jauktajā palīgmateriālā apjomu. Vides ministrs R.Vējonis 3.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumiem Nr.778 Piesārņojošo darbību kodi un kategorijas