17. Article

SAKARU BRĪVĪBA 1. Uzņemošā valsts atļauj un aizsargā konsulārās iestādes funkciju veikšanai nepieciešamo sakaru brīvību. Sakaros ar pārstāvamās valsts valdību, diplomātiskajām pārstāvniecībām un citām konsulārajām iestādēm neatkarīgi no to atrašanās vietas, konsulārā iestāde var izmantot visus atbilstošos sakaru līdzekļus, arī diplomātiskos un konsulāros kurjerus, diplomātiskās un konsulārās valīzes, un kodētas vai šifrētas depešas. Taču uzstādīt raidītāju un to izmantot konsulārā iestāde drīkst tikai ar uzņemošās valsts piekrišanu. 2. Konsulārās iestādes oficiālā korespondence ir neaizskarama. Par oficiālo korespondenci uzskatāma visa korespondence, kas attiecas uz konsulāro iestādi un tās funkcijām. 3. Visam konsulārajam pastam jābūt iezīmētam ar labi saredzamām ārējām zīmēm, kas norāda uz tā raksturu, un tajā drīkst iekļaut tikai oficiālo korespondenci un dokumentus, vai priekšmetus, kas paredzēti tikai oficiālai lietošanai. 4. Konsulāro pastu nedrīkst ne atvērt, ne arī aizturēt. Tomēr gadījumos, kad kompetentām uzņemošās valsts varas institūcijām ir nopietns pamats uzskatīt, ka pasta sūtījumā bez korespondences, dokumentiem vai šī panta 3.punktā minētajiem priekšmetiem, ir ievietots vēl kaut kas cits, šīs institūcijas var pieprasīt, lai pasta sūtījumu viņu klātbūtnē atvērtu pārstāvamās valsts pilnvarots pārstāvis. Ja pārstāvamās valsts varas iestādes atsakās izpildīt šo prasību, pastu sūta atpakaļ uz nosūtīšanas vietu. 5. Konsulārajam kurjeram izsniedz oficiālu dokumentu, kurā norādīts viņa statuss un konsulārā pasta bagāžas vienību skaits. Šis kurjers nevar būt nedz uzņemošās valsts pavalstnieks, nedz arī persona, kas pastāvīgi dzīvo uzņemošajā valstī, ja viņš nav pārstāvamās valsts pilsonis, izņemot gadījumus, kad saņemta uzņemošās valsts atļauja. Savu funkciju izpildes laikā konsulārais kurjers atrodas uzņemošās valsts aizsardzībā. Viņa persona ir neaizskarama, un viņu nedrīkst nedz arestēt, nedz arī jebkādā veidā aizturēt. 6. Pārstāvamā valsts, tās diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās iestādes var iecelt speciālos konsulāros kurjerus ad hoc. Arī šādos gadījumos tiek piemēroti šī panta 5.punkta nosacījumi, izņemot to, ka tajā minētās imunitātes zaudē spēku brīdī, kad šāds kurjers nogādā pēc piederības viņam uzticēto konsulāro pastu. 7. Konsulāro pastu var uzticēt tādas gaisa kuģa komandierim vai kuģa kapteinim, kas dodas uz tādu punktu, kurā ir atļauts ierasties. Šādam komandierim vai kapteinim izsniedz oficiālu dokumentu ar norādītu konsulārā pasta bagāžas vietu skaitu, taču viņš netiek uzskatīts par konsulāro kurjeru. Pēc saskaņošanas ar kompetentām vietējās varas institūcijām konsulārā iestāde var nosūtīt vienu no saviem darbiniekiem tieši un bez kavēkļiem pieņemt pastu no gaisa kuģa komandiera vai kuģa kapteiņa, kā arī nodot viņam šādu pastu. Konsulārā pasta pieņemšanas un nodošanas mehānismu saskaņo ar uzņemošās valsts kompetentām institūcijām.