30. Article

KONSULĀRO PRIVILĒĢIJU UN IMUNITĀŠU SĀKUMS UN BEIGAS 1. Katrs konsulārās iestādes darbinieks izmanto šajā konvencijā noteiktās privilēģijas un imunitātes ar brīdi, kad viņš, dodoties uz norīkojuma vietu, ierodas uzņemošās valsts teritorijā, vai, ja viņš jau atrodas šajā teritorijā, — ar brīdi, kad minētā persona stājusies pie savu pienākumu pildīšanas konsulārajā iestādē. 2. Konsulārās iestādes darbinieka ģimenes locekļi un viņa privātie mājkalpotāji izmanto šīs konvencijas noteiktās privilēģijas un imunitātes ar brīdi, kad konsulārās iestādes darbiniekam saskaņā ar šī panta 1.punktu piešķir privilēģijas un imunitātes, ar brīdi, kad viņi ierodas uzņemošās valsts teritorijā, vai ar brīdi, kad tie kļuvuši par minētā darbinieka ģimenes locekļiem vai viņa privātajiem mājkalpotājiem, atkarībā no tā, kas noticis vēlāk. 3. Beidzoties konsulārās iestādes darbinieka funkcijām, viņa privilēģijas un imunitātes, kā arī viņa ģimenes locekļa vai viņa privātā mājkalpotāja privilēģijas un imunitātes parasti izbeidzas ar brīdi, kad minētā persona atstāj uzņemošās valsts teritoriju, vai, paejot piemērotam termiņam, lai to varētu izdarīt, atkarībā no tā, kas noticis agrāk, taču līdz minētajam laikam privilēģijas un imunitātes paliek spēkā arī bruņota konflikta gadījumā. Šī panta 2.punktā minēto personu privilēģijas un imunitātes zaudē spēku, kad šīs personas pārstāj būt konsulārās iestādes darbinieku ģimenes locekļi vai pārstāj pildīt dienesta pienākumus pie viņa, taču ar nosacījumu, ka, ja šīs personas gatavojas piemērotā termiņā atstāt uzņemošo valsti, viņu privilēģijas un imunitātes saglabājas līdz aizbraukšanas brīdim. 4. Tomēr attiecībā uz darbībām, ko konsulārā amatpersona vai konsulārais kalpotājs veic, pildot savas funkcijas, imunitāte attiecībā pret jurisdikciju paliek spēkā bez termiņa ierobežojumiem. 5. Konsulārās iestādes darbinieka nāves gadījumā viņa ģimenes locekļi, turpina baudīt viņiem piešķirtās privilēģijas un imunitātes līdz brīdim, kad viņi atstāj uzņemošo valsti, vai arī līdz brīdim, kamēr pagājis uzņemošās valsts atstāšanai piemērots termiņš, atkarībā no tā, kas noticis agrāk.