4. Article

ATVIEGLOJUMI 1. 3.panta 1.punktu nepiemēro vielas daudzumiem, kura izmantojama laboratorijas mēroga pētījumos vai kā bāzes standarts. 2. Dalībvalsts var piešķirt atvieglojumu 3.panta 1.panta (a) un (c) apakšpunktu izpildē attiecībā uz noteiktu vielu, nodrošinot, ka atvieglojums netiek piešķirts vai netiek izmantots pretēji šā Protokola mērķiem un tiek izmantots tikai sekojošiem mērķiem, ievērojot sekojošus nosacījumus: (a) pētījumiem, atskaitot tos, kas iepriekš minēti 1.punktā, ja (i) paredzētās izmantošanas un sekojošās galīgās apstrādes laikā nav sagaidāma ievērojama vielas daudzuma nonākšana apkārtējā vidē; (ii) dalībvalsts novērtē un sankcionē šādu pētījumu mērķus un rādītājus, un (iii) ja notiek vielas ievērojama noplūde apkārtējā vidē, atvieglojumu nekavējoties anulē, veic pasākumus, lai novērstu šādas noplūdes sekas, un veic aizsardzības pasākumu novērtējumu pirms pētījumu atsākšanas; (b) lai novērstu neparedzētus draudus cilvēku veselībai, ja (i) dalībvalstij nav iespēju īstenot piemērotus alternatīvus pasākumus situācijas normalizēšanai; (ii) veiktie pasākumi ir proporcionāli neparedzētās situācijas apjomiem un nopietnībai; (iii) tiek veikti nepieciešamie piesardzības pasākumi, lai pasargātu cilvēku veselību un apkārtējo vidi un lai minētā viela netiek izmantota ārpus tā ģeogrāfiskā rajona robežām, kurā noticis neparedzēts gadījums; (iv) atvieglojums tiek piešķirts uz laiku, kas nepārsniedz kritiskā stāvokļa ilgumu; (v) pēc neparedzētās situācijas novēršanas, attiecībā uz jebkādiem atlikušajiem vielas daudzumiem tiek piemēroti 3.panta 1.punkta (b) apakšpunkta nosacījumi; (c) izmantošanai mazos apjomos gadījumos, kad dalībvalsts nospriedusi, ka tas ir nepieciešams, ja: (i) atvieglojums tiek piešķirts uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem; (ii) tā iepriekš nav piešķīrusi atvieglojumu saskaņā ar šā panta nosacījumiem; (iii) paredzētajam izmantošanas veidam nav piemērotu alternatīvu; (iv) dalībvalsts ir aprēķinājusi to šās vielas emisiju, kas veidojas atvieglojuma piešķiršanas rezultātā, un ieguldījumu dalībvalstu kopējā emisijas apjomā, ko dod šī viela; (v) veikti atbilstoši piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka emisija apkārtējā vidē ir minimāla; un (vi) atvieglojumam beidzoties, attiecībā uz jebkādiem atlikušajiem vielas krājumiem tiek piemēroti 3.panta 1.punkta (b) apakšpunkta nosacījumi. 3. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā deviņdesmit dienas pēc tam, kad tā piešķīrusi atvieglojumu atbilstoši 2.punktam, sniedz Sekretariātam vismaz šādu informāciju: (a) vielas, attiecībā uz kuru piešķirts atvieglojums, ķīmisko nosaukumu; (b) mērķi, kura dēļ atvieglojums ticis piešķirts; (c) nosacījumi, ar kādiem atvieglojums ticis piešķirts; (d) laiks, uz kādu atvieglojums ticis piešķirts; (e) personas vai organizācijas, uz kurām attiecas atvieglojums; un (f) attiecībā uz atvieglojumu, kas piešķirts atbilstoši 2.panta (a) un (c) apakšpunktam, vielas emisiju, kas veidojas atvieglojuma piešķiršanas rezultātā, un vielas emisijas ieguldījuma novērtējumu dalībvalstu kopējā emisijas apjomā. 4. Sekretariāts dara zināmu visām dalībvalstīm saskaņā ar 3.punktu saņemto informāciju.