30. Article

Autentiskie teksti Konvencijas oriģināls ar vienlīdz autentiskiem tekstiem arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā glabāsies pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra. APLIECINOT AUGSTĀKMINĒTO, apakšā parakstījušies, kas atbilstoši pilnvaroti šim nolūkam, ir parakstījuši šo Konvenciju. Sastādīta Stokholmā, divi tūkstoši pirmā gada divdesmit otrajā maijā. A pielikums IZMANTOŠANAS UN RAŽOŠANAS PĀRTRAUKŠANA I daļa Ķīmiskās vielas Darbība Specifiskie izņēmumi Aldrīns* Ražošana Nav CAS No: 309-00-2 Izmantošana Vietējie ektoparaziticīdi Insekticīdi Hlordāns* Ražošana Kā atļauts Reģistrā uzskaitītajām Pusēm CAS No: 57-74-9 Izmantošana Vietējie ektoparaziticīdi Insekticīdi Termiticīdi Termiticīdiem ēkās un dambjos Termiticīdi uz ceļiem Piedevas saplākšņa līmēs Dieldrīns* Ražošana Nav CAS No: 60-57-1 Izmantošana Darbības lauksaimniecībā Endrīns* Ražošana Nav CAS No: 72-20-8 Izmantošana Nav Heptahlors* Ražošana Nav CAS No: 76-44-8 Izmantošana Termiticīdi Termiticīdi ēku struktūrās Termiticīdi (pazemes) Koksnes apstrāde Izmantošanai pazemes kabeļu kastēs Heksahlorbenzols Ražošana Kā atļauts Reģistrā uzskaitītajām Pusēm CAS No: 118-74-1 Izmantošana Starpprodukts Šķīdinātājs pesticīdos Starpprodukts slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās Mirekss* Ražošana Kā atļauts Reģistrā uzskaitītajām Pusēm CAS No: 2385-85-5 Izmantošana Termiticīdi Toksafēns* Ražošana Nav CAS No: 8001-35-2 Izmantošana Nav Polihlorētie bifenili (PHB)* Ražošana Nav Izmantošana Izstrādājumi, kas atrodas izmantošanā saskaņā ar šī pielikuma 2.daļas nosacījumiem Piezīmes: (i) ja šajā Konvencijā nav noteikts citādi, tad ķīmiskas vielas, kas neapzināti kā indīgi blakusprodukti niecīgos daudzumos atrodami produktos un izstrādājumos, netiek iekļautas šajā pielikumā; (ii) šo piezīmi nevērtē kā specifisku izņēmumu ražošanai un izmantošanai 3.panta 2.punktā paredzētajiem mērķiem. Ķīmisko vielu daudzumi, kas sastopami kā saražotu vai izmantošanā esošu izstrādājumu sastāvdaļas pirms vai brīdī, kad stājas spēkā attiecīgās saistības šīm ķīmiskajām vielām, nav iekļaujami šajā pielikumā, nodrošinot to, ka Puse ir informējusi Sekretariātu, ka īpaša veida izstrādājums paliks izmantošanā šīs Puses robežās. Sekretariāts dara šādus paziņojumus publiski pieejamus; (iii) šo piezīmi, kas neattiecas uz ķīmisko vielu, kas Ķīmisko vielu ailē šī pielikuma I daļā atzīmēta ar zvaigznīti aiz tās nosaukuma, nevērtē kā specifisku izņēmumu ražošanai vai izmantošanai 3.panta 2.punktā paredzētajiem mērķiem. Norādot, ka nav sagaidāms, ka starpproduktu ražošanas vai izmantošanas laikā slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās ievērojami ķīmisko vielu daudzumi varētu sasniegt cilvēkus un vidi, Puse pēc paziņojuma iesniegšanas Sekretariātam var atļaut slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās kā starpproduktu ražot un izmantot ķīmisko vielu, kas iekļauta šajā pielikumā un kas ir ķīmiski transformēta ražojot citas ķīmiskās vielas, kurām ņemot vērā D pielikuma 1.punktā noteiktos kritērijus, nepiemīt noturīgo organisko piesārņotāju īpašības. Šādā paziņojumā iekļauj informāciju par ķīmiskas vielas ražošanas un izmantošanas kopējiem apjomiem vai pamatotu šādas informācijas novērtējumu, kā arī informāciju par slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās notiekošo procesu raksturu, tai skaitā jebkādu nepārveidotu un bez iepriekšēja nodoma indīgu blakusproduktu noturīgu organisku piesārņotāju - izejmateriālu daudzumu atrašanos gala produktā. Šādu procedūru piemēro, ja vien šajā pielikumā nav norādīts savādāk. Sekretariāts dara šādu informāciju pieejamu Pušu Konferencei un sabiedrībai. Šāda ražošana vai izmantošana nav jāvērtē kā noteikts izņēmums ražošanai vai izmantošanai. Šāda ražošana vai izmantošana jāpārtrauc pēc desmit gadiem, ja vien ieinteresētā Puse neiesniedz jaunu paziņojumu Sekretariātam, tādā gadījumā laika periods tiek pagarināts vēl par desmit gadiem, ja vien Pušu Konference pēc ražošanas vai izmantošanas pārbaudes nenolemj savādāk. Ziņošanas procedūru var atkārtot; (iv) visus šajā pielikumā noteiktos izņēmumus var izmantot Puses, kuras ir reģistrējušas izņēmumus attiecībā uz sevi saskaņā ar 4.pantu, izņemot polihlorēto bifenilu izmantošanu lietošanā esošos izstrādājumos, saskaņā ar šī pielikuma 2.daļas nosacījumiem, kurus var izmantot visas Puses. II daļa Polihlorētie bifenili Katra Puse: (a) Ņemot vērā polihlorēto bifenilu izmantošanas ierobežošanu iekārtās (piemēram, transformatoros, kondensatoros vai citās tilpnēs, kas satur šķidrumu) līdz 2025.gadam, Pušu Konferences pārraudzībā rīkojas saskaņā ar šādām prioritātēm: (i) apņēmīgi pūlas identificēt, marķēt un izņemt no izmantošanas iekārtas, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 10% un tilpumus, kas lielāki par 5 litriem; (ii) apņēmīgi pūlas identificēt, marķēt un izņemt no izmantošanas iekārtas, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,05% un tilpumus, kas lielāki par 5 litriem; (iii) cenšas identificēt un izņemt no izmantošanas iekārtas, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,005% un tilpumus, kas lielāki par 0,05 litriem; (b) Saskaņā ar (a) apakšpunktā noteiktajām prioritātēm, veicina šādus pasākumus, lai samazinātu ietekmi un kontrolētu risku, ko rada polihlorēto bifenilu izmantošana: (i) izmantot tikai nebojātas iekārtas un iekārtas, no kurām nav iespējama noplūde, un tikai vietās, kur noplūdes risku var samazināt un ātri novērst; (ii) neizmantot iekārtas vietās, kas saistītas ar pārtikas un lopbarības ražošanu un apstrādi; (iii) lietojot apdzīvotās vietās, tai skaitā skolās un slimnīcās, veikt jebkādus pamatotus pasākumus, lai aizsargātu no elektroapgādes traucējumiem, kuru rezultātā varētu izcelties ugunsgrēks, un regulāras iekārtu pārbaudes, lai nepieļautu noplūdes; (c) Neskatoties uz 3.panta 2.paragāfu, nodrošina, ka polihlorētos bifenilus saturošas iekārtas, kā tas aprakstīts (a) apakšpunktā, nevar eksportēt vai importēt, izņemot gadījumos, kad tas tiek darīts, lai apsaimniekotu atkritumus videi draudzīgā veidā. (d) Ja vien netiek veikta tehniskā apkope un remonta darbi, neatļaut reģenerēt šķidrumus, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,005 procentiem, atkārtotai izmantošanai citās iekārtās. (e) Veic noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu, kas satur polihlorētos bifenilus saturošus šķidrumus un ar polihlorētiem bifeniliem piesārņotas iekārtas, kurās polihlorēto bifenilu saturs ir virs 0,005 procentiem, apsaimniekošanu videi draudzīgā veidā, saskaņā ar 6.panta 1.punktu, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk par 2028. gadu. Šos pasākumus pārrauga Pušu Konference. (f) Šī pielikuma I daļas (ii) piezīmes vietā cenšas identificēt citus izstrādājumus, kuros polihlorēto bifenilu saturs ir virs 0,005 procentiem (piemēram, kabeļu apvalki un krāsoti priekšmeti) un veic darbības ar tiem saskaņā ar 6.panta 1.punktu. (g) Ik pēc pieciem gadiem sagatavo ziņojumu par progresu, kas sasniegts polihlorēto bifenilu izņemšanā no apgrozības, un iesniedz to Pušu Konferencei atbilstoši 15.pantam. (h) (g) apakšpunktā aprakstītos ziņojumus Pušu Konference izvērtē savos pārskatos par polihlorētajiem bifeniliem. Pušu Konference analizē progresu, kas sasniegts polihlorēto bifenilu izņemšanā no apgrozības piecu gadu laikā vai citos atbilstošos periodos, ņemot vērā šādus ziņojumus. B pielikums IEROBEŽOJUMI I daļa Ķīmiskā viela Darbība Pieļaujamie izmantošanas mērķi vai specifiskie izņēmumi DDT Ražošana Pieļaujamie izmantošanas mērķi: (1,1,1-trihlor-2,2-bis Izmantošana slimības pārnēsātāju kontrolēšanai (4-hlorofenil)etāns) saskaņā ar šī pielikuma II daļu CAS No.: 50-29-3 Specifiskie izņēmumi: Starpprodukts dikofola ražošanā Starpprodukts Izmantošana Pieļaujamie izmantošanas mērķi: Izmantošana slimības pārnēsātāju kontrolēšanai saskaņā ar šī pielikuma II daļu Specifiskie izņēmumi: Dikofola ražošana Starpprodukts Piezīmes: (i) ja šajā Konvencijā nav noteikts citādi, tad ķīmiskās vielas, kas neapzināti kā indīgi blakusprodukti niecīgos daudzumos atrodami produktos un izstrādājumos, kas netiek iekļautas šajā pielikumā; (ii) šo piezīmi nevērtē kā specifisku izņēmumu ražošanai un izmantošanai 3.panta 2.punktā minētajiem mērķiem. Ķīmisko vielu daudzumi, kas sastopami kā saražotu vai izmantošanā esošu izstrādājumu sastāvdaļas pirms vai brīdī, kad stājas spēkā attiecīgās saistības, kas attiecas uz šīm ķīmiskajām vielām, nav iekļaujami šajā sarakstā, nodrošinot to, ka Puse ir informējusi Sekretariātu, ka īpaša veida izstrādājums paliks izmantošanā šīs Puses robežās. Sekretariāts dara šādus paziņojumus publiski pieejamus; (iii) šo piezīmi nevērtē kā noteiktu izņēmumu ražošanai vai izmantošanai 3.panta 2.punktā minētajiem mērķiem. Norādot, ka nav sagaidāms, ka starpproduktu ražošanas vai izmantošanas laikā slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās ievērojami ķīmisko vielu daudzumi varētu sasniegt cilvēkus un vidi, Puse pēc paziņojuma iesniegšanas Sekretariātam var atļaut slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās kā starpproduktu ražot un izmantot ķīmisko vielu, kas iekļauta šajā pielikumā un kas ir ķīmiski transformēta, ražojot citas ķīmiskās vielas, kurām ņemot vērā D pielikuma 1.punktā noteiktos kritērijus, nepiemīt noturīgo organisko piesārņotāju īpašības. Šādā paziņojumā iekļauj informāciju par ķīmiskas vielas ražošanas un izmantošanas kopējiem apjomiem vai pamatotu šādas informācijas novērtējumu, kas attiecas uz slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās notiekošo procesu raksturu, tai skaitā jebkādu nepārveidotu un bez iepriekšēja nodoma indīgu blakusproduktu noturīgu organisku piesārņotāju - izejmateriālu daudzumu atrašanos gala produktā. Šādu procedūru piemēro, ja vien šajā pielikumā nav norādīts savādāk. Sekretariāts dara šādu informāciju pieejamu Pušu Konferencei un sabiedrībai. Šāda ražošana vai izmantošana nav jāvērtē kā noteikts izņēmums ražošanai vai izmantošanai. Šāda ražošana vai izmantošana jāpārtrauc pēc desmit gadiem, ja vien ieinteresētā Puse neiesniedz jaunu paziņojumu Sekretariātam, tādā gadījumā laika periods tiek pagarināts vēl par desmit gadiem, ja vien Pušu Konference pēc ražošanas vai izmantošanas pārbaudes nenolemj savādāk. Ziņošanas procedūru var atkārtot; (iv) visus noteiktos izņēmumus šajā pielikumā var izmantot Puses, kuras ir reģistrējušas izņēmumus saskaņā ar 4.pantu. II daļa DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis (4-hlorofenil)etāns) 1. DDT ražošana un izmantošana jāpārtrauc, izņemot tām Pusēm, kas paziņojušas Sekretariātam par savu nodomu to ražot, izmantot vai ražot un izmantot. Līdz ar šo ir izveidots DDT Reģistrs, un tam jābūt pieejamam sabiedrībai. Sekretariāts uztur DDT Reģistru. 2. Katrai Pusei, kas ražo, izmanto vai ražo un izmanto DDT, jāsamazina šāda ražošana, izmantošana vai ražošana un izmantošana, lai apkarotu slimību pārnēsātājus, saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas rekomendācijām un vadlīnijām par DDT izmantošanu, un tajos gadījumos, ja apspriežamajai Pusei nav vietējiem apstākļiem drošas, efektīvas un pieejamas alternatīvas. 3. Gadījumā, ja DDT Reģistrā neiekļauta Puse, nolemj, ka tai slimību pārnēsātāju apkarošanai nepieciešams DDT, tā, cik ātri vien iespējams, par to paziņo Sekretariātam, lai tās nosaukums nekavējoties tiktu pievienots DDT Reģistram. Tajā pašā laikā tā informē Pasaules Veselības Organizāciju. 4. Ik pēc trim gadiem katra Puse, kas izmanto DDT, iesniedz Sekretariātam un Pasaules Veselības Organizācijai informāciju par izmantotajiem apjomiem, izmantošanas apstākļiem un to atbilstību šīs Puses slimību apkarošanas stratēģijai, tādā veidā, kā to nosaka Pušu Konference, konsultējoties ar Pasaules Veselības Organizāciju. 5. Lai samazinātu un visbeidzot pārtrauktu DDT izmantošanu, Pušu Konference iesaka: (a) katrai Pusei, kas izmanto DDT, izstrādāt un ieviest rīcības plānu, kā daļu no ieviešanas plāna, kas aprakstīts 7.pantā. Šādam rīcības plānam jāietver: (i) regulējošu un citu mehānismu izstrādāšana, lai nodrošinātu, ka DDT izmantošana ir ierobežota un atļauta tikai slimību pārnēsātāju apkarošanai; (ii) piemērotu alternatīvu produktu, metožu un stratēģiju ieviešana, tai skaitā rezistences vadības sistēmas, lai nodrošinātu šo alternatīvu nepārtrauktu efektivitāti; (iii) pasākumus, lai stiprinātu veselības aizsardzību un samazinātu saslimstību. (b) Puses savu iespēju robežās veicina pētījumus par drošiem alternatīviem ķīmiskiem un neķīmiskiem produktiem, metodēm un stratēģijām un to izstrādi, kas nepieciešami Pusēm, kuras izmanto DDT, atbilstoši šo valstu apstākļiem un lai samazinātu slimības radīto nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselības stāvokli un ekonomiku. Galvenie faktori, kas jāņem vērā apsverot alternatīvas vai vairāku alternatīvu vienlaicīgu izmantošanu, ir šo alternatīvu radītais risks cilvēka veselībai un izmaiņas vidē. Dzīvotspējīgām DDT alternatīvām jāsamazina risks cilvēku veselībai un videi, jābūt piemērotām slimību apkarošanai, balstoties uz apspriežamās Puses apstākļiem un jābūt nodrošinātām ar monitoringa datiem. 6. Sākot ar tās pirmo tikšanās reizi un turpmāk vismaz ik pēc trīs gadiem, Pušu Konference, apspriežoties ar Pasaules Veselības Organizāciju, novērtē nepieciešamību turpmāk izmantot DDT slimību pārnēsātāju apkarošanai, balstoties uz pieejamo zinātnisko, tehnisko, vides un ekonomisko informāciju, tai skaitā: (a) DDT ražošanu un izmantošanu un 2.punktā izklāstītos apstākļus; (b) DDT alternatīvu pieejamību, piemērotību un ieviešanu; un (c) valstu kapacitātes stiprināšanas progresu, lai pārietu uz šādu alternatīvu izmantošanu. 7. Puse var jebkurā laikā izstāties no DDT Reģistra, iepriekš rakstiski informējot Sekretariātu. Izstāšanās stājas spēkā paziņojumā norādītajā datumā. C pielikums NEAPZINĀTA RAŽOŠANA I daļa: Noturīgie organiskie piesārņotāji, uz kuriem attiecas 5.panta prasības Šis pielikums attiecas uz sekojošiem noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kas neapzināti veidojas un izdalās no antropogēnajiem avotiem: Ķīmiskā viela Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni (PDD/PDF) Heksahlorbenzols (HHB) (CAS No: 118-74-1) Polihlorētie bifenili (PHB) II daļa: Avotu kategorijas Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni, heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili veidojas neapzināti un izdalās termiskos procesos, kur iesaistītas organiskās vielas un hlors, nepilnīgas sadegšanas vai ķīmisku reakciju rezultātā. Šādu rūpniecisko avotu kategorijām ir salīdzinoši augsts potenciāls veidot un izdalīt vidē šīs ķīmiskās vielas: (a) atkritumu sadedzināšanas iekārtas, tai skaitā sadzīves, bīstamo vai medicīnisko atkritumu vai notekūdeņu dūņu kombinētas sadedzināšanas iekārtas; (b) cementa krāsnis, kurās sadedzina bīstamos atkritumus; (c) celulozes ražošana, izmantojot balināšanai elementāro hloru vai ķīmiskas vielas, kas veido elementāro hloru; (d) sekojoši termiskie procesi metalurģijā: (i) sekundārā vara ražošana; (ii) aglomerācijas iekārtas dzelzs un tērauda rūpniecībā; (iii) sekundārā alumīnija ražošana; (iv) sekundārā cinka ražošana. III daļa: Avotu kategorijas Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni, heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili var veidoties neapzināti un izdalīties no šādām avotu kategorijām, tai skaitā (a) atklāta atkritumu sadedzināšana, tai skaitā sadedzināšana atkritumu izgāztuvēs; (b) termiskie procesi metalurģijā , kas nav minēti II daļā; (c) sadedzināšanas avoti dzīvojamā sektorā; (d) komunālo un rūpniecisko uzņēmumu katlumājas, kurās kā kurināmo izmanto fosilo kurināmo; (e) sadedzināšanas iekārtas, kurās kā kurināmo izmanto koksni un citu biomasu; (f) specifiski ķīmiskās ražošanas procesi, galvenokārt hlorfenolu un hloranilu ražošana, kuros izdalās neapzināti veidojušies noturīgie organiskie piesārņotāji; (g) krematorija; (h) autotransporta līdzekļi, īpaši tie, kas darbojas ar svinu saturošu benzīnu; (i) dzīvnieku kautķermeņu iznīcināšana; (j) tekstila un ādas krāsošana (ar hloranilu) un apdare (ar bāzisku ekstrahēšanu); (k) uzņēmumi, kuros notiek transporta līdzekļu galīgā sasmalcināšana; (l) vara kabeļu gruzdēšana; (m) atkritumu eļļu pārstrāde. IV daļa: Definīcijas 1. Šajā pielikumā: (a) "Polihlorētie bifenili" nozīmē aromātiskus savienojumus, kas veidoti tā, ka ūdeņraža atomi pie bifenila molekulas (divi benzola gredzeni saistīti ar vienu oglekļa-oglekļa saiti) var tikt aizvietoti ar līdz pat desmit hlora atomiem; un (b) "Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni" un "polihlorētie dibenzofurāni" ir tricikliski, aromātiski savienojumi, kas veidoti no diviem benzola gredzeniem, kas savienoti ar diviem skābekļa atomiem polihlorētos dibenzo-p-dioksīnos un vienu skābekļa atomu un vienu oglekļa-oglekļa saiti polihlorētos dibenzofurānos, un ūdeņraža atomiem, kuri var tikt aizvietoti ar līdz pat astoņiem hlora atomiem. 2. Šajā pielikumā polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu toksiskums ir izteikts izmantojot toksiskuma ekvivalences koncepciju, kas novērtē relatīvo dioksīnu toksisko aktivitāti dažādiem polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu, un polihlorēto bifenilu izomēriem salīdzinājumā ar 2,3,7,8-tetrahlordibenzo-p-dioksīnu. Šīs Konvencijas mērķiem izmantoto toksiskuma ekvivalenta faktoru vērtībām jābūt atbilstošām pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem, sākot ar Pasaules Veselības Organizācijas 1998.gada zīdītāju toksiskuma ekvivalenta faktoru vērtībām polihlorētiem dibenzo-p-dioksīniem un dibenzofurāniem, un polihlorētiem bifeniliem. Koncentrācijas ir izteiktas toksiskuma ekvivalentos. V daļa: vispārēja informācija par labākajām pieejamām tehnoloģijām un labāko vides praksi Šajā daļā Pusēm sniegta vispārēja informācija par I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu noplūdes novēršanu un samazināšanu. A. Vispārējie profilaktiskie pasākumi, kas saistīti ar labākajām pieejamajām tehnoloģijām un labāko vides praksi Par prioritāriem uzskatāmi risinājumi, lai novērstu I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu veidošanos un noplūdi. Noderīgi varētu būt šādi pasākumi: (a) mazatlikumu tehnoloģiju izmantošana; (b) mazāk bīstamu vielu izmantošana; (c) procesā radīto un utilizēto vielu un atkritumu otrreizējās pārstrādes veicināšana; (d) izejmateriālu, kas ir noturīgie organiskie piesārņotāji, nomaiņa, vai to nomaiņa tajā gadījumā, kad ir tieša saikne starp materiāliem un noturīgo organisko piesārņotāju noplūdi no konkrēta avota; (e) saprātīga saimniekošana un profilaktiskās tehniskās apkopes programmas; (f) uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanā, lai pārtrauktu atkritumu atklātu un nekontrolētu sadedzināšanu, tai skaitā dedzināšanu apglabāšanas vietās. Izskatot priekšlikumus jaunu atkritumu galējās apstrādes iekārtu būvniecībai, jāņem vērā alternatīvas, kā, piemēram, darbības, lai samazinātu sadzīves un medicīniskos atkritumu veidošanos, tai skaitā resursu atgūšana, atkārtota izmantošana, otrreizējā pārstrāde, atkritumu šķirošana un produktu, kas veido mazāk atkritumus, izmantošanas veicināšana. Īstenojot šādu pieeju, rūpīgi jāizvērtē ietekme uz sabiedrības veselību; (g) ķīmisku vielu, kas kā indīgas vielas atrodas produktos, izmantošanas samazināšana; (h) izvairīties no elementārā hlora vai ķīmisko vielu, kas veido elementāro hloru, izmantošanas balināšanai. B. Labākās pieejamās tehnoloģijas Labāko pieejamo tehnoloģiju jēdziens neraksturo kādu metodi vai tehnoloģiju, bet ietver attiecīgās iekārtas tehnisko raksturojumu, tās ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus. Piemērotie ierobežošanas pasākumi, lai samazinātu I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu izmešus, visumā ir līdzīgi. Nosakot labākās pieejamās tehnoloģijas kopumā vai katrā gadījumā atsevišķi, jāņem vērā īpaši apsvērumi attiecībā uz turpmāk tekstā minētajiem faktoriem, paturot prātā iespējamās izmaksas un ieguvumus, kā arī piesardzības un profilakses principu: (a) galvenie apsvērumi: (i) izplūdes pamatīpašības, ietekmes un apjoms: pasākumi var ievērojami atšķirties atkarībā no avota lieluma; (ii) darbības uzsākšanas datumi jaunām vai esošām iekārtām; (iii) labāko pieejamo tehnoloģiju ieviešanai nepieciešamais laiks; (iv) procesā izmantoto izejvielu patēriņš un pamatīpašības, to enerģijas lietderības koeficients; (v) nepieciešamība novērst vai līdz minimumam samazināt izmešu ietekmi uz vidi un ar to saistīto risku; (vi) nepieciešamība novērst nelaimes gadījumus un samazināt to ietekmi uz vidi; (vii) nepieciešamība nodrošināt strādājošo veselību un drošību darba vietās; (viii) salīdzināmi procesi, iekārtas un darbības metodes, kas ir veiksmīgi izmēģinātas rūpnieciskā mērogā; (ix) tehnoloģiskais progress un pārmaiņas zinātniskajā līmenī un izpratnē; (b) galvenie izplūžu samazināšanas pasākumi: izskatot priekšlikumus būvēt jaunas iekārtas vai ievērojami pārveidot esošās iekārtas, kuru darbības rezultātā veidojas šajā pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu izmeši, galvenā uzmanība jāpievērš līdzvērtīgi izmantojamiem alternatīviem procesiem, tehnoloģijām vai praksēm, kuru izmantošanas rezultātā nenotiek šādu ķīmisko vielu veidošanās un noplūdes. Gadījumos, kad šādas iekārtas tiks būvētas vai ievērojami pārveidotas, papildus preventīvajiem pasākumiem, kas aprakstīti V daļas A sadaļā, nosakot labākās pieejamās tehnoloģijas, var izvērtēt šādus izmešu samazināšanas pasākumus: (i) uzlabotu izplūdes attīrīšanas metožu izmantošana, kā piemēram, termālā vai katalītiskā oksidācija, putekļu nogulsnēšana, vai adsorbcija; (ii) atlikumu, notekūdeņu, atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu attīrīšana, piemēram, iedarbojoties uz tiem ar augstu temperatūru vai nodrošinot to ķīmisko inertumu vai, izmantojot ķīmiskus procesus un nodrošinot to detoksikāciju; (iii) tehnoloģisko procesu nomaiņa, kā rezultātā samazinās vai tiek novērsti izmeši, piemēram, pārvietošana uz slēgtām sistēmām; (iv) tehnoloģisko procesu modifikācija, lai nodrošinātu pilnīgu sadedzināšanu un novērstu šajā pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu veidošanos, ar tādu parametru kā sadedzināšanas temperatūra vai uzturēšanās laiks iekārtā, kontroles palīdzību. C. Labākās vides prakses Pušu Konference var izstrādāt norādījumus labākai vides praksei. D pielikums INFORMĀCIJAS PRASĪBAS UN VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI 1. Puse, kura iesniegusi priekšlikumu ierakstīt ķīmisko vielu A, B un/vai C pielikumā, identificē ķīmisko vielu veidā, kas aprakstīts (a) apakšpunktā, un iesniedz informāciju par ķīmisko vielu un tās transformācijas produktiem, atbilstoši (b) un (e) apakšpunktos izklāstītajiem vērtēšanas kritērijiem: (a) ķīmiskās vielas raksturojums: (i) nosaukumi, ieskaitot tirdzniecības nosaukumu vai nosaukumus un sinonīmus, vielas reģistrācijas numurs Ķīmijas referatīvā žurnāla (Chemical Abstract Services) sarakstā, Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienība (IUPAC) nosaukums; un (ii) struktūra, ieskaitot izomēru aprakstu, ja iespējams, un ķīmiskās vielas grupas struktūra; (b) noturība: (i) pierādījumi tam, ka vielas pussabrukšanas periods ūdenī ir lielāks par diviem mēnešiem vai tās pussabrukšanas periods augsnē ir lielāks par sešiem mēnešiem, vai tās pussabrukšanas periods nogulumos ir lielāks par sešiem mēnešiem; vai (ii) pierādījumi tam, ka ķīmiskā viela ir citādā veidā pietiekoši noturīga, lai pamatoti tiktu iekļauta šajā Konvencijā; (c) bioakumulācija: (i) pierādījumi tam, ka ķīmiskās vielas biokoncentrēšanās faktors vai bioakumulācijas faktors ūdenī dzīvojošām sugām ir lielāks par 5,000 vai šādu datu trūkuma gadījumā, ka log Ko/w ir lielāks par 5; (ii) pierādījumi tam, ka ķīmiskā viela rada citus draudus, kā piemēram augsts bioakumulēšanās potenciāls citās sugās, augsts toksiskums vai ekotoksiskums; vai (iii) monitoringa dati biotiskajā vidē parāda, ka ķīmiskās vielas bioakumulēšanās potenciāls ir pietiekami liels, lai pamatotu ķīmiskās vielas iekļaušanu šajā Konvencijā; (d) pārneses iespēja lielos attālumos: (i) noteiktie ķīmiskās vielas līmeņiem apgabalos, kas atrodas tālu no izmešu avotiem; (ii) monitoringa dati, kas parāda iespējamo ķīmiskās vielas pārnesi lielos attālumos ar iespēju pārvietoties citā vidē pa gaisu, ūdeni vai ar migrējošām sugām; vai (iii) vides īpašības un/vai modeļu rezultāti, kas pierāda ķīmiskās vielas pārneses iespēju lielos attālumos pa gaisu, ūdeni vai ar migrējošām sugām un iespēju pārvietoties citā vidē apgabalos, kas atrodas tālu no izmešu avotiem. Pussabrukšanas periodam atmosfērā ķīmiskai vielai, kas nozīmīgos apjomos tiek pārnesta pa gaisu, jābūt lielākam par divām dienām; un (e) nelabvēlīgas sekas: (i) pierādījumi nelabvēlīgai ietekmei uz cilvēka veselību vai vidi, kas pamato ķīmiskas vielas iekļaušanu šajā Konvencijā; vai (ii) informācija par toksiskumu vai ekotoksiskumu, kas norāda uz iespēju izraisīt kaitējumu cilvēku veselībai vai videi. 2. Puse, kura ierosinājusi iekļaut ķīmisko vielu Konvencijā, iesniedz ziņojumu par attiecīgiem iemesliem, ieskaitot, ja iespējams, toksiskuma un ekotoksiskuma salīdzinājumu ar atklātiem un prognozētiem ķīmiskās vielas koncentrācijas līmeņiem, kurus nosaka vai sagaida no tās pārneses lielos attālumos, un īsu ziņojumu par izmešu ierobežošanas nepieciešamību globālā mērogā. 3. Puse, kura ierosinājusi iekļaut ķīmisko vielu Konvencijā, iespēju robežās un ņemot vērā savas spējas, nodrošina papildus informāciju, lai palīdzētu analizēt priekšlikumu saskaņā ar 8.panta 6.punktu. Izstrādājot šādu priekšlikumu, Puse var izmantot jebkurā avotā veiktu tehnisko ekspertīzi. E pielikums RISKA NOVĒRTĒJUMAM NEPIECIEŠAMĀ INFORMĀCIJA Šādas analīzes mērķis ir novērtēt, vai ķīmiskā viela liela attāluma pārneses rezultātā varētu ievērojami kaitēt cilvēka veselībai un/vai videi, tādā mērogā, ka nepieciešama globāla rīcība. Šī mērķa īstenošanai nepieciešams veikt riska novērtējumu, kas sīkāk apskata un novērtē informāciju saskaņā ar D pielikumu, un ietver, iespēju robežās, šādu informāciju: (a) avoti, ieskaitot: (i) ražošana, tai skaitā par apjomi un atrašanās vieta; (ii) lietošana; un (iii) noplūdes, tādas kā, izplūdes, zudumi un izmeši; (b) riska novērtējums raksturlielumam vai raksturlielumiem, tai skaitā apsvērumi par toksikoloģisko mijiedarbību, ja iesaistītas vairākas ķīmiskās vielas ; (c) vides perspektīva, tai skaitā dati un informācija par ķīmiskās vielas ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām, kā arī tās noturību, un kā tās ir saistītas ar ķīmiskās vielas pārnesi, pārvietošanos vides komponentu robežās un starp tiem, noārdīšanos un transformāciju citās ķīmiskajās vielās. Jābūt pieejamiem uz izmērītu vērtību pamata noteiktiem biokoncentrēšanās un bioakumulēšanās faktoriem, izņemot gadījumus, kad monitoringa dati apmierina šo prasību; (d) monitoringa dati; (e) ekspozīcija vietējā mērogā un īpaši, kas radusies pārneses lielos attālumos rezultātā, tai skaitā informācija par sastopamību bioloģiskajā vidē; (f) nacionāla un starptautiska mēroga riska izvērtējumi, novērtējumi vai profili un pieejamā informācija par marķēšanu un bīstamības klasifikāciju; un (g) ķīmiskās vielas statuss saskaņā ar starptautisko konvenciju noteikumiem. F pielikums INFORMĀCIJA PAR SOCIĀLI EKONOMISKAJIEM APSTĀKĻIEM Apsverot iespēju iekļaut šajā Konvencijā ķīmiskās vielas, jāveic iespējamo kontroles pasākumu novērtējums, kas ietver plašu opciju loku, tai skaitā apsaimniekošanu un likvidāciju. Šī mērķa īstenošanai jānodrošina atbilstoša informācija par sociāli ekonomiskajiem apsvērumiem, kas saistīti ar iespējamajiem kontroles pasākumiem, lai sekmētu Pušu Konferences lēmumu pieņemšanu. Šādai informācijai pienācīgi jāatspoguļo Pušu atšķirīgās iespējas un apstākļi, un jāietver apsvērumi par šādiem indikatīvajiem rādītājiem: (a) iespējamo kontroles pasākumu iedarbīgums un efektivitāte riska samazināšanas mērķu sasniegšanai: (i) izmantošanas tehniskās iespējas; un (ii) izmaksas, tai skaitā vides un veselības izmaksas; (b) alternatīvas (produktiem un procesiem): (i) izmantošanas tehniskās iespējas; (ii) izmaksas, tai skaitā vides un veselības izmaksas; (iii) efektivitāte; (iv) risks; (v) izmantojamība; un (vi) pieejamība; (c) iespējamo kontroles pasākumu īstenošanas pozitīvā un/vai negatīvā ietekme uz sabiedrību: (i) veselība, tai skaitā vides un strādājošo veselība; (ii) lauksaimniecība, tai skaitā dzīvnieku audzēšana ūdenī un mežsaimniecība; (iii) biota (bioloģiskā daudzveidība); (iv) ekonomiskie aspekti; (v) darbības, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību; un (vi) sociālās izmaksas; (d) atkritumu un to apglabāšanas radītie draudi (īpaši, novecojušās pesticīdu novietnes un piesārņoto vietu attīrīšana): (i) izmantošanas tehniskās iespējas; un (ii) izmaksas; (e) pieeja informācijai un sabiedrības izglītošana; (f) kontroles un monitoringa kapacitātes stāvoklis; un (g) jebkādas kontroles rīcības valsts un reģionālā līmenī, tai skaitā informācija par alternatīvām, un cita būtiska informācija par riska vadību.