22. Article

Tomēr normatīvo regulējumu vienmēr var papildināt un uzlabot. It īpaši tas nepieciešams gadījumos, kas saistīti ar personas pamattiesību ierobežošanu. Viens no veidiem, kā garantēt personas pamattiesību aizsardzību, ir nodrošināt pieeju tiesai, kurai jāievēro tādi vispāratzīti principi kā savlaicīgums, vienlīdzība tiesas priekšā, tiesības tikt uzklausītam u.c. Šāda tendence vērojama arī pēdējos desmit gados, kad, pieņemot jaunus procesa likumus, tiek paaugstināts personas pamattiesību aizsardzības standarts. Spēkā esošais Latvijas KPK pieņemts 1961. gada 6. janvārī. Tikai nesen tajā ietverts princips, ka kriminālprocesa pirmstiesas stadijās veiktas atsevišķas procesuālās darbības ir pakļautas tiešai tiesas kontrolei. Šādu tendenci apliecina arī Kriminālprocesa likuma projekts, kuru Saeima 2004. gada 1. aprīlī pieņēma otrajā lasījumā. Lai gan šajā projektā tiesas kontrole kriminālprocesa pirmstiesas stadijās ir paplašināta, taču arī tajā paredzēts, ka prokurora darbības un lēmumus varēs pārsūdzēt tikai amatā augstākam prokuroram (339. panta otrās daļas 3. punkts). Tomēr ar šo likumu iecerēts ieviest izmeklēšanas tiesneša institūtu, un šā tiesneša galvenā funkcija būs kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā (41. pants). Tas, kā un vai vispār vajadzētu papildināt kriminālprocesu reglamentējošos normatīvos aktus, lai atsevišķas izziņas izdarītāja un prokurora darbības būtu pārsūdzamas tiesā, ir tiesībpolitikas jautājums un kā tāds ir likumdevēja kompetencē. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 220. un 222. pantu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Endziņš