5. Article

PRINCIPI UN PIEEJAS Veicot pasākumus, lai ieviestu šo Protokolu, Pusēm būtu jāņem vērā sekojoši principi un pieejas: (a) Piesardzības princips, kura priekšrocība ir tā, ka uzsākti ar ūdeni saistīto slimību novēršanas, kontroles vai samazināšanas pasākumi nevar tikt atlikti tikai tādēļ, ka zinātniskā izpēte nav pilnībā pierādījusi cēlonisko saiti starp faktoru, attiecībā uz kuru darbība tiek vērsta no vienas puses, un, faktora potenciālo nozīmi ar ūdeni saistīto slimību novēršanā un/vai pārrobežu ietekmē no otras puses; (b) Piesārņotājs maksā princips, kurā piesārņojuma novēršanas, kontroles un samazināšanas izmaksas sedz piesārņotājs; (c) Valstīm, saskaņā ar Apvienoto Nāciju hartu un starptautisko tiesību principiem, ir tiesības izmantot savus resursus atbilstoši savai vides un attīstības politikai, ir pienākums nodrošināt savā jurisdikcijā un pārraudzībā esošas rīcības nekaitīgumu videi citu valstu teritorijās, kuras atrodas ārpus nacionālās jurisdikcijas; (d) Ūdens resursi būtu jāapsaimnieko tā, lai patreizējo paaudžu vajadzības tiktu apmierinātas nekompromitējot nākotnes paaudžu iespējas izmantot ūdens resursus; (e) Nepieciešams veikt tādus profilakses pasākumus, lai izvairītos no ūdens saistīto slimību uzliesmojumiem un negadījumiem, lai aizsargātu ūdens resursus, kas tiek izmantoti dzeramā ūdens ieguvei, tāpēc šādi pasākumi daudz efektīvāk nosaka kaitējumu videi un izmaksas, kas neapšaubāmi ir mazākas kā atveseļošanas izmaksas; (f) Reālās rīcības ūdens resursu apsaimniekošanā būtu jāveic viszemākajā administratīvajā līmenī; (g) Ūdenim ir sociālas, ekonomiskas un vides vērtības, tāpēc tas būtu jāapsaimnieko tā, lai atrastu šo vērtību vislabāko un ilgtspējīgāko kombināciju; (h) Būtu jāveicina ūdens efektīva izmantošana, pielietojot ekonomiskos instrumentus un apziņas līmeņa celšanu; (i) Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā un pieeja informācijai jautājumos par ūdeni un veselību ir ļoti svarīga, lai paaugstinātu kvalitāti lēmumu pieņemšanā un ieviešanā, lai celtu sabiedrības apziņu diskutējamos jautājumos un dotu iespēju izteikt sabiedrībai viedokli un nodrošinātu, lai valsts amatpersonas ņemtu vērā sabiedrības viedokli. Šī pieeja un līdzdalība būtu jāpapildina ar atbilstošu pieeju tiesiskai un administratīvai lēmumu otrreizējai caurskatīšanai; (j) Ūdens resursi, ciktāl iespējams, jāapsaimnieko integrētā veidā, balstoties uz sateces baseiniem, ar mērķi apvienot sociālekonomisko attīstību ar dabisko ekosistēmu aizsardzību un saistīt ūdens resursu apsaimniekošanu ar likumdošanas līdzekļiem, kas attiecas uz citām vides sastāvdaļām. Šī integrētā pieeja jāpiemēro visam sateces baseinam, iekļaujot atbilstošus piekrastes ūdeņus, visam pazemes ūdeņu horizontam vai svarīgākajām šādu sateces baseinu vai pazemes ūdeņu horizontu daļām; (k) Īpaši būtu jāņem vērā to cilvēku aizsardzība, kuri ir sevišķi jūtīgi pret slimībām, kas saistītas ar ūdeni; (l) Taisnīga pieeja ūdenim ir jānodrošina visiem iedzīvotājiem gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, jo īpaši ņemot vērā rajonus, kuros cieš no trūkuma un sociālās izolētības; (m) Saskaņā ar privāttiesībām un publiskām tiesībām likumdošanā, fiziskām un juridiskām personām un institūcijām gan sabiedrībā, gan privātā sektorā būtu jāveic savs ieguldījums ūdens vides aizsardzībā un resursu saglabāšanā; (n) Izpildot protokola prasības, pienācīga uzmanība būtu jāvelta vietējām problēmām, vajadzībām un zināšanām.