3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Latvijas Republikas Saeima - atbildes rakstā nepiekrīt iesniedzēju viedoklim un norāda, ka 1999. gada 5. augusta grozījumi Pensiju likumā to papildināja ne tikai ar 30. panta piekto daļu, bet arī ar pārejas noteikumu 24. punktu, kas noteica, ka "ar 1999. gada 1. septembri apdrošinātajām personām - vecuma vai izdienas pensiju saņēmējām - vecuma vai izdienas pensiju no jauna nepiešķir". Tādējādi 30. panta piekto daļu, kas paredzēja, ka pēc triju gadu pārtraukuma valsts pensiju var piešķirt no jauna, varēja piemērot tikai attiecībā uz invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām. Saeima norāda, ka 2001. gada 20. decembra grozījumi Pensiju likumā tikai redakcionāli precizēja 30. panta piekto un sesto daļu. Proti, šie grozījumi skaidri nodalīja divus dažādus gadījumus - pirmkārt, gadījumu, kad ir zaudētas tiesības uz valsts pensiju; otrkārt, gadījumu, kad pensijas izmaksa ir pārtraukta, pamatojoties uz personas iesniegumu. Saeima paskaidro, ka saskaņā ar Pensiju likuma 30. panta pirmo daļu vecuma pensiju piešķir uz mūžu, tāpēc tiesības uz to nevar zaudēt. Līdz ar to attiecībā uz vecuma pensijām nevar piemērot likuma 30. panta piekto daļu. No tā izriet, ka uz vecuma pensijām attiecas tikai 30. panta sestā daļa. Turklāt 1999. gada 5. augusta grozījumi Pensiju likuma pārejas noteikumus papildināja ar 24. punktu, kas liedz personai tiesības uz vecuma pensijas piešķiršanu no jauna. Saeima atkārtoti uzsver, ka Pensiju likuma 30. panta piektā daļa attiecas uz invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju. Šīs valsts pensijas piešķir uz noteiktu laiku, un persona var zaudēt tiesības uz tām, proti - invaliditātes pensiju piešķir uz invaliditātes laiku, bet apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir uz laiku, kamēr mirušā ģimenes loceklis tiek uzskatīts par darbnespējīgu. Tātad likuma 30. panta piektā daļa attiecas tikai uz tiem valsts pensiju veidiem, uz kuriem persona noteiktos apstākļos var zaudēt tiesības. Ņemot vērā iepriekš minēto, 2001. gada 20. decembra grozījumiem Pensiju likuma 30. pantā ir tikai redakcionāls raksturs, un to mērķis ir pastiprināt iepriekšējā redakcijā ietvertās normas jēgu. Tādējādi grozījumi Pensiju likumā atbilstot Satversmes 1. pantam.