7. Article

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Pensiju likuma 30. panta piektā daļa neatbilst Satversmes 1. pantam, jo likumdevējs esot pārkāpis tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz personām, kurām bija piešķirta priekšlaicīga vecuma pensija, bet kurām to neizmaksāja, pamatojoties uz 32. panta trešo daļu (līdz to izslēdza no likuma ar 1999. gada 5. augusta grozījumiem). Pēc pieteikuma iesniedzēju viedokļa, 2001. gada 20. decembra grozījumi, kas likuma 30. panta piektajā daļā vārdus "pensijas izmaksa, kura ir pārtraukta likumā noteiktajos gadījumos" aizstāja ar vārdiem "pensija, uz kuru likumā noteiktajos gadījumos ir zaudētas tiesības", liedza indivīdiem tiesības uz pensijas piešķiršanu no jauna. Papildinot Pensiju likumu ar 30. panta sesto daļu, likumdevējs neesot ievērojis tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz tām personām, kurām pensijas izmaksa bija pārtraukta, pamatojoties uz pārejas noteikumu 16. punkta 11. apakšpunktu (līdz to izslēdza no likuma ar 1999. gada 5. augusta grozījumiem), t.i., personām, kuras atteicās no pensijas izmaksas uz iesnieguma pamata. Pieteicēji uzskata, ka 30. panta sestā daļa šīm personām liedz agrāk noteiktās tiesības uz pensijas piešķiršanu no jauna. Tādējādi ir jāizvērtē, vai likumdevējs, izdarot grozījumus Pensiju likumā, ir ievērojis tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz divām personu grupām, pirmkārt, personām, kurām pensija netika izmaksāta saskaņā ar Pensiju likuma 32. panta trešo daļu, otrkārt, personām, kurām pensijas izmaksa tika pārtraukta saskaņā ar Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta 11. apakšpunktu. Vērtējot Pensiju likuma 30. panta piektās un sestās daļas atbilstību tiesiskās paļāvības principam, izskatāmās lietas ietvaros jānoskaidro: 1) vai un kad personai radās tiesības uz vecuma pensijas piešķiršanu no jauna; 2) vai personas paļaušanās uz agrākā tiesiskā regulējuma noteiktajām tiesībām bija likumīga, pamatota, saprātīga un vai tiesiskais regulējums pēc savas būtības ir pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu uzticēties; 3) vai likumdevējs, mainot tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts pensiju atjaunošanu, ir atkāpies no indivīdiem sākotnēji garantētajām tiesībām un paredzējis saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu.