11. Article

Satversmes tiesa piekrīt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta viedoklim, ka tad, ja nav pietiekamu garantiju attiecībā uz tiesneša pilnvaru laiku, tiesnesis var kļūt ietekmējams. Turklāt jāņem vērā, ka likuma "Par tiesu varu" 75. pants ļauj tieslietu ministram pēc sava ieskata uzdot tiesas piesēdētājam pildīt tiesneša funkcijas pat uz termiņu, kas ir īsāks par diviem gadiem. 11.1. Jau 1921. gada 9. novembrī Satversmes sapulces sēdē Satversmes izstrādāšanas komisijas loceklis Jānis Purgals norādīja: "Mums ir nepieciešama neatkarīga tiesa. Tādēļ mums ir jāieved tāda tiesnešu iecelšanas kārtība, kas šo neatkarību garantē. […] Ja mēs augstākos tiesnešus ieceltu tikai uz sešiem gadiem, tad viņu neatkarība nebūtu nodrošināta; tiesneši nebūtu droši, ka viņi visus savus piedzīvojumus, savas zināšanas varēs izlietot tiesnesībai. Katrs tiesnesis aprēķinās, uz cik ilgu laiku viņš tiek ievēlēts…" (sk. Latvijas Republikas Satversmes sapulces stenogrammas. Rīga, 1921, 20. burtnīca, 1876. - 1877. lpp.). 11.2. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 60. panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem. Savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ka pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. 11.3. Sākotnējie trīs gadi, uz kuriem Saeima tiesnesi iecēlusi amatā, kā arī varbūtējā atkārtotā iecelšana amatā uz diviem gadiem ir tikai izņēmums no vispārējā principa, ka tiesnesis atrodas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Tieši pilnvaru termiņa ierobežojuma neesamība lielā mērā nodrošina tiesneša neatkarību - šajā laikā tiesnesi var atcelt vai atbrīvot no amata tikai likumā īpaši paredzētos gadījumos. Piemēram, saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 82. pantu tiesnesi atbrīvo no amata pēc paša vēlēšanās, sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā, veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj turpināt tiesneša darbu, vai sakarā ar likumā amata pildīšanai noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu. Savukārt minētā likuma 83. pants paredz, ka tiesnesi atceļ no amata, ja viņš ir notiesāts un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā vai pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu. Līdz ar to jēdzienam "neatkarīga tiesa" neatbilst ne tiesas piesēdētāja iecelšanas kārtība, ne arī viņa pārlieku īsais pilnvaru termiņš. Šādi izveidotas tiesas neatkarība nav pietiekami nodrošināta.