12. Article

Satversmes tiesa piekrīt Tieslietu ministrijas paustajam viedoklim, ka apstrīdētās tiesību normas leģitīmais mērķis ir bijis nodrošināt tiesu darbības efektivitāti un piesaistīt likumā noteikto tiesnešu skaitu. Minētā kārtība ir izmantota un joprojām tiek izmantota (sk. šā sprieduma 6. punktu) gadījumos, kad, piemēram, kāds(a) tiesnesis(e) dodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai slimības dēļ nespēj pildīt savus amata pienākumus. 12.1. Lai izvērtētu, vai apstrīdētā tiesību norma sasniedz minēto leģitīmo mērķi, jānoskaidro, vai likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir samērīgi. Ietverot likumā regulējumu, kas ļauj tieslietu ministram tiesas piesēdētāju iecelt par tiesnesi, likumdevējs nebija pietiekami izvērtējis citus līdzekļus, ar kuriem varētu nodrošināt neatkarīgai tiesai noteiktām prasībām atbilstošas tiesu varas funkcionēšanu un novērst izpildvaras iespējamo ietekmi uz tiesu. Piemēram, pastāvēja iespēja noteikt, ka arī šādos gadījumos tiesas piesēdētāju par tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina Saeima, nevis ka šo jautājumu vienpersoniski izlemj tieslietu ministrs. Šādā gadījumā tiktu ievērota Satversmes 84. pantā noteiktā tiesnešu apstiprināšanas kārtība un novērsta iespējamā izpildvaras ietekme uz tiesu varu. Kaut arī apstrīdētās tiesību normas pieņemšanas brīdī Latvijā nepietiekamā finansējuma dēļ trūka tiesnešu, tomēr tajā paredzētā tiesas piesēdētāja iecelšanas kārtība nav samērīga ar tās mērķi - panākt likumā noteikto tiesnešu skaitu, jo pietiekami nenodrošina šādi iecelta tiesneša neatkarību. 12.2. Jāuzsver, ka Latvijas Republikas kaimiņvalstīs - Igaunijas Republikā un Lietuvas Republikā nepastāv apstrīdētajā tiesību normā paredzētā tiesnešu aizstāšanas kārtība. Lietuvas Republikas tiesu sistēmā vispār nav paredzēts tiesas piesēdētāja institūts. Savukārt Igaunijas Republikā saskaņā ar Tiesu likuma 13. panta otro daļu tieslietu ministram rajona vai pilsētas tiesneša pagaidu prombūtnes laikā ir tiesības viņu aizstāt vienīgi ar citu pirmās instances vai apelācijas tiesas tiesnesi, bet ne ar tiesas piesēdētāju. 12.3. Arī Tiesu iekārtas likuma projekta astotajā nodaļā, kas regulē tiesnešu aizstāšanas kārtību, tika noteikts, ka Tieslietu padome ir tiesīga rajona tiesas tiesnesi aizstāt vienīgi ar citas tiesas tiesnesi vai Goda tiesnesi. Turklāt minētajā likumprojektā tika paredzēts mainīt arī subjektu, pēc kura priekšlikuma Saeima lemj par rajona tiesneša apstiprināšanu. Pretēji patlaban spēkā esošajai kārtībai, kad saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 60. panta otro daļu par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša apstiprināšanu pēc tieslietu ministra priekšlikuma lemj Saeima, minētā likumprojekta 28. panta otrajā daļā šāda priekšlikuma izteikšana tika deleģēta Tieslietu padomei. Atšķirībā no tieslietu ministra, kas ir izpildvaras pārstāvis, Tieslietu padome tika iecerēta kā koleģiāla institūcija, kas galvenokārt sastāvētu no tiesu varai piederīgām personām (sk. 8.Saeimas sēdē izskatāmais dokuments Nr.2192, Likumprojektu reģistra Nr. 710, ko Ministru kabinets atsaucis 2004. gada 17. martā). Tādējādi kārtība, atbilstoši kurai tieslietu ministrs var uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus tiesas piesēdētājam, neatbilst Satversmē un Konvencijā ietvertajam neatkarīgas tiesas jēdzienam un ir pretrunā ar Satversmes 84. un 92. pantu. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: Atzīt likuma "Par tiesu varu" 75. pantā ietvertās normas vārdus "vai tiesas piesēdētājam" par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 84. un 92. pantam un spēkā neesošiem no sprieduma publicēšanas dienas. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Endziņš