2. Article

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēja Ieva Azanda (turpmāk - iesniedzēja) lūdz izvērtēt likuma "Par tiesu varu" 75. panta (1998. gada 15. oktobra redakcijā) vārdu "vai tiesas piesēdētājam" (turpmāk - apstrīdētā tiesību norma) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 84. un 92. pantam. Iesniedzēja norāda uz šādiem lietas faktiskajiem apstākļiem. Kopš 2003. gada jūnija Madonas rajona tiesas lietvedībā pie tiesneša pienākumu izpildītājas Guntas Rezgoriņas atrodoties iesniedzējas iesniegtā prasība. 2003. gada 7. jūlijā minētajā lietā ir iesniegts pieteikums, kurā lūgts nodrošināt iesniegto prasību. 2003. gada 8. jūlijā tiesneša pienākumu izpildītāja G. Rezgoriņa pieņēmusi lēmumu, atsakot piemērot prasības nodrošinājumu. Par 2003. gada 8. jūlija tiesas lēmumu iesniedzēja iesniegusi blakus sūdzību. Tajā ir lūgts atcelt minēto tiesas lēmumu, kā arī norādīts uz apstākli, ka tiesa lēmumu pieņēmusi nelikumīgā sastāvā, proti, pārkāpjot Civilprocesa likuma 16. panta noteikumus. Vidzemes apgabaltiesa ar 2003. gada 2. decembra lēmumu atcēla Madonas rajona tiesas 2003. gada 8. jūlija lēmumu, vienlaikus apmierinot iesniedzējas lūgumu par prasības nodrošināšanu. Blakus sūdzībā ietverto argumentu par tiesneša pienākumu izpildītājas G. Rezgoriņa iecelšanas (apstiprināšanas) kārtību Vidzemes apgabaltiesa pēc būtības nav vērtējusi. Iesniedzēja secina, ka apstrīdētā tiesību norma, ļaujot Saeimas neapstiprinātai personai spriest tiesu, nonākot pretrunā ar Satversmes 84. pantu, kas paredz, ka tiesnešus apstiprina Saeima. No šā Satversmes panta izrietot princips, ka tikai Saeimas iecelta persona ir tiesīga ieņemt tiesneša amatu. Tieslietu ministram nevarot piešķirt tiesības iecelt par tiesnesi personu, kura nav apstiprināta Saeimā. Apstrīdētā tiesību norma nonākot pretrunā arī ar Satversmes 92. pantu, kas paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. No panta izrietot prasība, ka tiesnesim jāatbilst noteiktiem likumdevēja izvirzītiem kritērijiem - viņam nepieciešama zināma pieredze un laba reputācija, kā arī jābūt sasniegušam noteiktu vecumu. Turklāt parlamenta lēmums, ar kuru tiesnesis tiek apstiprināts, nodrošinot viņa neatkarību un objektivitāti. Tas apstāklis, ka tiesu spriež persona, kuru likumdevējs nav apstiprinājis un kura iecelta amatā uz samērā īsu laiku - diviem gadiem, esot pamatots iemesls, lai apšaubītu šīs personas spēju spriest taisnīgu tiesu.