3. Article

Saeima norāda, ka Satversmes normas pēc savas uzbūves ir lakoniskas un to īstenošanas mehānisms lielākoties noteikts citos normatīvajos aktos. Šāda kārtība pastāvot arī attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu. Jau sākotnēji likumos, kas reglamentē tiesas darbību, ticis noteikts, ka tiesnesi visupirms ieceļ amatā Ministru kabinets un tikai pēc tam Saeima viņu apstiprina. Līdzīga prakse ietverta arī likumā "Par tiesu varu". Saeima tiesnesi sākotnēji apstiprinot amatā uz trim gadiem, bet tad, kad šis tiesnesis ir apliecinājis savas spējas un izrādījies cienīgs pretendents, viņš tiekot iecelts amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Saeima arī norāda, ka tiesneša iecelšana un apstiprināšana ir saturiski atšķirīgi jēdzieni un apstrīdētā tiesību norma skarot tikai tiesnešu iecelšanas kārtību. Saeima uzskata, ka apstrīdētā tiesību norma nav pretrunā ar Satversmes 92. pantu. Par galveno kritēriju, kas nodrošina lietu neatkarīgu un objektīvu izskatīšanu tiesā, esot jāuzskata tas apstāklis, ka tiesa tiek izveidota un darbojas saskaņā ar likumu. Likumā esot noteikts, ka tiesneša pienākumus var uzdot pildīt tikai tādai personai, kas atbilst tiesneša kandidātam izvirzītajām prasībām. Līdz ar to tiekot novērsta iespēja, ka tiesneša pienākumus var uzticēt pildīt nekompetentai personai. Tiesnesim un tiesas piesēdētājam, kas pilda tiesneša pienākumus, esot noteiktas vienādas neatkarības garantijas. Piemēram, tiesas piesēdētājam, kas pilda tiesneša pienākumus, varot pieteikt noraidījumu, viņa nolēmumus varot pārsūdzēt, viņam esot saistoši amata (darba) apvienošanas ierobežojumi, kā arī noteikumi par valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu. Galvenā atšķirība pastāvot attiecībā uz amata pildīšanas termiņu - tiesas piesēdētājam, kas pilda tiesneša pienākumus, tas ir īslaicīgs - divi gadi. Saeima pieļauj, ka, nemitīgi palielinoties tiesu noslogotībai, atsevišķos gadījumos tiesneša pagaidu prombūtnes laikā, piemēram, sakarā ar grūtniecību vai bērna kopšanas atvaļinājumu, nav iespējams nodrošināt, lai šajā laikā viņa pienākumus pildītu citi tiesneši. Tādējādi ar apstrīdētās tiesību normas palīdzību esot mēģināts atrisināt šo problēmu. Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma nav pretrunā ar Satversmes 84. un 92. pantu un ir atstājama spēkā.