6. Article

Atbilstoši Konkurences likuma 11.panta pirmajai daļai "ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā". Konkurences padome uzskata, ka nav nepieciešams izvērtēt vienošanās radītās sekas, ja vienošanās mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Arī saskaņā ar ES tiesu praksi, lai piemērotu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta 1.daļu, nav nepieciešams ņemt vērā faktisko līguma ietekmi, ja tā mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Tādējādi nav nepieciešams pierādīt faktiskās negatīvās sekas konkurencei, ja ir pierādīts fakts, ka līgumslēdzēju mērķis ir bijis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Tā, piemēram, lietā Etablissements Consten S.a.R.L. and Grunding-Verkaufs-GmbH v Commission of the European Economic Community Eiropas Kopienu tiesas 13.07.1966. sprieduma1 7.punktā ir norādīts, ka, lai piemērotu 85. panta (tagad 81.panta) pirmo daļu, nav nepieciešams ņemt vērā līguma konkrētās sekas, ja tam ir bijis mērķis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Komisijas 1999.gada 22.decembra Regulas (EK) Nr. 2790/1999 par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu līgumu un saskaņotu darbību kategorijām 4.pantā Komisija ir noteikusi par nepamatotu piemērot atbrīvojumu no Līguma 81.panta 1.punkta, ja mērķis ir ierobežot pircēju noteikt savu pārdošanas cenu. Komisijas paziņojuma par pamatnostādnēm vertikālo ierobežojumu jomā (2000/C291/01) 47.punktā noteikts, ka minētās regulas 4.pants attiecas uz vienošanos vai saskaņotu praksi, kuras tiešs vai netiešs mērķis ir noteikt fiksētu vai minimālu tālākpārdošanas cenu vai fiksētu vai minimālu cenu līmeni, kas jāievēro pircējam. Tādu līguma noteikumu vai saskaņotas prakses gadījumā, kas tieši nosaka tālākpārdošanas cenu, ierobežojums ir skaidri redzams (..). Līdzīgu nostāju Eiropas Komisija ir paudusi arī lietas COMP/37.975 PO/Yamaha 16.07.2003. lēmuma2 137.punktā, norādot, ka noteikums, ar kuru izplatītājam uzlikts pienākums tālāk pārdot par noteiktu cenu, ir acīmredzams konkurences ierobežojums, kurš ir aizliegts 81.pantā. Tas ir ierobežojums ar mērķi kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Izvērtējot a/s "Liepājas cukurfabrika" un SIA "Greis Loģistika" noslēgto līgumu, jāsecina, ka tā 3.10.punktā iekļautais nosacījums par fiksētām (faktiski minimālām) cenām satur Konkurences likuma 11.panta 1.daļā paredzētās aizliegtas vienošanās pazīmes. Noslēgtā līguma 3.10. punkts tieši ierobežo SIA "Greis Loģistika" brīvību noteikt cukura tālākpārdošanas cenas un konkurētspēju ar citiem cukura izplatītājiem, kas darbojas konkrētajā tirgū. Līdz ar to tika secināts, ka līguma mērķis ir ietekmēt tālākpārdošanas cenu, kas uzskatāms par konkurences ierobežošanu.