40. Article — (1) Pēc tam, kad

atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm. (2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām. (3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes. (4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes. (5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. (6) Derīgās vēlēšanu zīmes Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis. (7) Par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā. Informācija par balsu skaitu, kas nodots par katru kandidātu sarakstu, sniedzama Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā." 24. Papildināt likumu ar 40.1 , 40.2 un 40.3 pantu šādā redakcijā: "40.1 pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas pabeigšanas vēlēšanu iecirkņa komisija paraksta balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija var izsludināt pārtraukumu. Ja tiek izsludināts pārtraukums, pirms tā izsludināšanas vienā sainī iesaiņo: 1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes; 2) visas vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm; 3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru; 4) vēlētāju sarakstus. (2) Saini aizzīmogo ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā. (3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā. (4) Atsākot darbu pēc pārtraukuma, vēlēšanu iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā atkārtoti saskaita katra saraksta vēlēšanu zīmes. 40.2 pants. (1) Saņemto balsu skaitu par katru kandidātu nosaka šādi: 1) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās - grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarījis atzīmi "+" vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām; 2) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās: a) pretī viņa uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarīta atzīme "+", b) viņa vārds vai uzvārds svītrots, c) nav izdarītas atzīmes. (2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus vēlēšanu iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā. (3) Domstarpības par vēlētāju izdarītajām atzīmēm vēlēšanu zīmēs vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsu skaitam sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja balss. 40.3 pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kā arī nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai." 25. Papildināt 41.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "(2) Deputātu vietu sadalē Rīgas Domē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri Rīgas Domes vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits."; uzskatīt līdzšinējo otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu. 26. Aizstāt 46.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas" ar vārdiem "Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā". 27. Aizstāt 48.pantā vārdus "saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 151.3 pantu" ar vārdiem "saskaņā ar Krimināllikuma 272.pantu". 28. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā: "51.pants. (1) Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no valsts un pašvaldību uzņēmumu līdzekļiem. (2) Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no anonīmiem ziedojumiem. (3) Politiskajām organizācijām (partijām), to apvienībām un vēlētāju apvienībām aizliegts organizēt, veidot un nodibināt tādas līgumiskās attiecības, kas deputātam pēc ievēlēšanas nosaka vai var noteikt finansiālas vai citādas mantiskas saistības pret attiecīgo līgumslēdzēju vai trešo personu." 29. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā: "10. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektus par grozījumiem, kas nepieciešami attiecīgajos likumos, lai nodrošinātu šā likuma 51.panta noteikumu izpildi." 30. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā: "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1994.gada 19.decembra direktīvas 1994/80/EK par to Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību darbībā, kuri pastāvīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi." Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 11.novembrī. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga Rīgā 2004.gada 25.novembrī