2. Article

Secinājums. Nepieciešams nodrošināt kodoldegvielas izvešanu ārpus Latvijas. Pēc kodoldegvielas pārvietošanas ārpus reaktora zāles ir jānodrošina kodolobjekta likvidēšana. Atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobra sēdes lēmumam (protokola Nr.57, 11.§) "Par Salaspils kodolreaktora likvidēšanu un demontāžu" un Valdības deklarācijai ir jāveic reaktora demontāža, radioaktīvo atkritumu pārstrāde un to apglabāšana radioaktīvo atkritumu glabātavā 'Radons". Lai nodrošinātu visu demontāžas laikā radušos radioaktīvo atkritumu apglabāšanu, ir nepieciešama papildus radioaktīvo atkritumu tvertnes būvniecība radioaktīvo atkritumu glabātavā 'Radons" (to paredz Ministru kabinetā 2003.gada 26.jūnijā ar rīkojumu Nr.414 apstiprinātā 'Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija"). Lai nodrošinātu reaktora likvidēšanas darbus, ir nepieciešams reaktora teritorijā izveidot radioaktīvo atkritumu konteineru pagaidu glabātavu, kuru pēc reaktora likvidēšanas darbu pabeigšanas, varētu pārveidot par radioaktīvo atkritumu glabātuvi līdz 'īsdzīvojošo" radionuklīdu radioaktīvajai sabrukšanai. Par radioaktīvo atkritumu konteineru pagaidu glabātavu pēc rekonstrukcijas paredzēts izmantot reaktora teritorijā izvietotās mehāniskās darbnīcas. Pirms reaktora demontēšanas nepieciešams veikt reaktora infrastruktūras modernizāciju, pielāgojot to likvidēšanas darbu nodrošināšanai, ir jāmodernizē vides radiācijas monitoringa sistēmas, speciālā ventilācija, ugunsdrošības sistēma, jāierīko jauna brīdināšanas, komunikāciju un datu apstrādes sistēma, jāuzlabo apkures, ūdens apgādes un kanalizācijas un elektroapgādes sistēma. Šie priekšlikumi tika izstrādāti PHARE projekta ietvaros. Veicot reaktora likvidēšanas un demontāžas ietekmes uz vidi novērtējumu, tika iegūta informācija par reaktora teritorijas radioaktīvo piesārņojumu ar tritiju. Ja tiktu veikta pilnīga objekta sanācija pēc tam, kad demontētas reaktora būves, būtu jāveic augsnes savākšana visā teritorijā un papildus vēl platībā ap to (~ 50 hektāri). Ņemot vērā piesārņojuma dziļumu (4 metri), piesārņotās augsnes daudzums vērtējams ~ 106 kubikmetru. Šo piesārņoto augsni būtu jāuzglabā radioaktīvo atkritumu glabātavā 'Radons" 50 60 gadus (ņemot vērā tritija pussabrukšanas periodu), attiecīgi izbūvējot tur papildu uzglabāšanas platības. Kā alternatīvs risinājums būtu neveikt teritorijas sanāciju, bet nodrošināt objektā valsts uzraudzību turpmākos 60 gadus, tādējādi samazinātos izdevumi, kas saistīti ar radioaktīvi piesārņotās augsnes pārvaldību, bet pieaugtu objekta uzturēšanas izdevumi. Ņemot vērā, ka reaktora teritoriju ir iespējams turpināt izmantot dažādām radiācijas tehnoloģijām, kuras neveicina turpmāku radioaktīvo piesārņošanu, ir iespējams neveikt pilnu sanāciju, reaktoru un tā infrastruktūru pielāgot citu radiācijas tehnoloģiju (piemēram, ciklotrons, jonizējošā starojuma avoti) darbības nodrošināšanai.