13. Article

Apstrīdētā norma attiecas uz ministra lēmumu, kura pārsūdzība nav pieļauta. Tāpēc jānoskaidro, vai minētais amatpersonas lēmums ir administratīvais akts, kam atbilstoši Administratīvā procesa likumam jābūt pārsūdzamam. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1. panta trešo daļu administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Iekšlietu ministra lēmums par personas iekļaušanu sarakstā ir uzskatāms par administratīvu aktu, ja tas atbilst visām piecām administratīvā akta pamatpazīmēm. Pirmkārt, iekšlietu ministra lēmums ir iestādes izdots akts, jo lēmumu par personas iekļaušanu sarakstā izdod iekšlietu ministrs, kuram minētās pilnvaras ir piešķirtas ar Imigrācijas likuma 61. panta pirmo daļu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 8. punktu un 19. pantu. Savukārt iestāde, kas izdod tiesību aktu, ir tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kuram ar normatīvo aktu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. Otrkārt, iekšlietu ministra lēmums ir publiski tiesisks, jo tā pieņemšanu regulējošās tiesību normas ir publisko tiesību normas, tas ir, attiecīgā tiesību norma pēc sava rakstura ir tāda, kuru var izmantot tikai ar valsts varu apveltīts tiesību subjekts. Tiesības pieņemt lēmumu par personas iekļaušanu sarakstā kā izņēmuma tiesības pieder iekšlietu ministram, kas šajā gadījumā ir valsts varas īstenotājs. Treškārt, iekšlietu ministra lēmums attiecas uz individuāli noteiktu personu, jo ar savu lēmumu iekšlietu ministrs iekļauj sarakstā konkrētu personu, šajā gadījumā Elvīru Petrjuku. Ceturtkārt, ar iekšlietu ministra lēmumu tiek konstatētas konkrētas tiesiskās attiecības, jo ar to tiek noteikts personas publiski tiesiskais stāvoklis. Piektkārt, iekšlietu ministra lēmums ir tiesību akts, jo tas rada tiesiskas sekas. Administratīvs akts var būt tikai tāda rīcība, kam ir ietekme ārpus administratīvās iestādes (sk. Paine Francs Jozefs. Vācijas vispārīgās administratīvās tiesības. Vācijas administratīvā procesa likums. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002 [XXVI], 116.lpp.). Eiropas Kopienu tiesa (Court of Justice) ir noteikusi, ka katrā atsevišķā gadījumā jāvērtē, kāda ir attiecīgā lēmuma ietekme uz ārpusi, tas ir, jāvērtē attiecīgās tiesiskās sekas (sk. Schwarze J. European Administrative Law. - London: Sweet and Maxwell, 1992, p.p. 958-960). Ja aktam nav uz āru vērstu tiesisko seku, tas nav administratīvais akts. Iekšlietu ministra lēmuma tiesiskās sekas ir vērstas uz to, lai ietekmētu tiesiskās attiecības ārpus iestādes, tātad tas ir uz āru vērsts tiesību akts. Jāatzīst, ka šīs lietas kontekstā ir iespējama situācija, kad persona iekļauta sarakstā, taču pati, iespējams, nekad šo faktu neuzzinās, jo attiecīgais lēmums nav jāpaziņo personai. Ministra lēmums ir spēkā ar tā izdošanas brīdi neatkarīgi no tā, vai persona par šo lēmumu ir informēta, taču attiecībā uz konkrēto personu tas stājas spēkā ar brīdi, kad to dara zināmu personai, tas ir, kad persona izteikusi vēlēšanos iebraukt valstī vai saņemt uzturēšanās atļauju. Tādējādi iekšlietu ministra lēmums ir administratīvs akts un attiecībā uz konkrēto personu tas stājas spēkā ar brīdi, kad tiek piemērots konkrēto attiecību noregulēšanā un tiek paziņots adresātam.