4. Article

Pieteikuma iesniedzējs - Administratīvā apgabaltiesa 2004. gada 14. maijā tiesas sēdē sakarā ar Elvīras Petrjukas apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2004. gada 19. janvāra spriedumu izskatīja administratīvo lietu - Elvīras Petrjukas sūdzību (pieteikumu) par Iekšlietu ministrijas amatpersonu prettiesisku rīcību. 4.1. No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka iesniedzējs lūdz izvērtēt Imigrācijas likuma 61. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. pantam. Turklāt tikai par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta pirmo daļu (turpmāk - apstrīdētā norma). 4.2. Minētajā lietā konstatēts, ka Elvīra Petrjuka lūgusi izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, bet atļauja ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra 2002. gada 13. septembra lēmumu (dokuments Nr. 1/33-188-p) ir atteikta, jo patiesībai nav atbilduši pieprasījumam pievienotie dokumenti. 2002. gada 13. decembrī Drošības policija vēstulē Nr. 21/1-2091 saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 131 22.13. punktu lūdza Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi iekļaut Moldovas pilsoni Elvīru Petrjuku (Elvīra Petriuca) to personu sarakstā, kurām iebraukšana Latvijas Republikā ir pastāvīgi liegta. Ievērojot to, iekšlietu ministrs 2002. gada 20. decembrī ar rīkojumu Nr. 937 "Par personas iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta" uzdeva iekļaut Elvīru Petrjuku sarakstā. 2003. gada 28. februārī E. Petrjuka iesniegumā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram lūdza atcelt 2002. gada 13. septembra lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas neizsniegšanu. 2003. gada 26. martā Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs paziņoja E. Petrjukai (dokuments Nr. 1/33-473-515-P), ka, pamatojoties uz iekšlietu ministra rīkojumu Nr. 937, E. Petrjukai ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta uz nenoteiktu laiku un ir pieņemts lēmums par viņas iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošanas atļauja Latvijas Republikā ir liegta. Izskatot E. Petrjukas sūdzību par Iekšlietu ministrijas amatpersonu prettiesisku rīcību, 2004. gada 19. janvārī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa to noraidīja. Spriedums motivēts tādējādi, ka E. Petrjuka iekļauta to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta. Līdz ar to atbilstoši Imigrācijas likuma 34. panta pirmās daļas 7. punktam uzturēšanās atļauja nav izsniedzama un E. Petrjukas sūdzība nav apmierināma. Drošības policija 2004. gada 14. maijā sniedza atbildi E. Petrjukas pārstāvim par veikto pārbaudi, kuras rezultātā ieceļošanas liegums E. Petrjukai noņemts (dokuments Nr. 21/1-1860). Arī Administratīvās apgabaltiesas sēdē Iekšlietu ministrijas pārstāve iesniedza Iekšlietu ministrijas 2004. gada 14. maija vēstuli Nr. 1/35-1214, kurā paskaidrots, ka E. Petrjukai aizliegums ir atcelts. Tomēr E. Petrjukas pārstāvis savu sūdzību uzturēja un lūdza tiesu izskatīt lietu pēc būtības un atcelt iekšlietu ministra rīkojumu Nr. 937. 4.3. Administratīvā apgabaltiesa savā lēmumā norāda, ka personai nav ļauts pārsūdzēt tiesā iekšlietu ministra lēmumu, kas nodibina konkrētas publiski tiesiskas attiecības, un nav arī nodrošināta alternatīvas efektīvas procedūras pieejamība. Izskatot E. Petrjukas apelācijas sūdzību par Centra rajona tiesas spriedumu, Administratīvā apgabaltiesa 2004. gada 14. maijā nolēma apturēt tiesvedību administratīvajā lietā un iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par Imigrācijas likuma 61. panta sestās daļas atbilstību Satversmes 92. pantam. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka "iekšlietu ministra rīkojums par personas iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, ir administratīvs akts Administratīvā procesa likuma izpratnē: tas ir uz āru vērsts akts, ko izdevusi valsts iestāde publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētās tiesiskās attiecības".