5. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētā norma nav pretrunā ar Satversmes 92. pantu. Valsts esot nodrošinājusi personai tik efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, cik vien iespējams, ņemot vērā faktu, ka informācijai, kas saistīta ar to personu sarakstu, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Saeima paskaidro, ka "iekšlietu ministrs var pieņemt lēmumu par personas iekļaušanu sarakstā tikai Imigrācijas likumā paredzētajos gadījumos un tikai pamatojoties uz kompetentu iestāžu atzinumu vai tiesas spriedumu. Atbilstoši Valsts drošības iestāžu likumam par kompetentām iestādēm uzskatāmas visas šajā likumā minētās iestādes atbilstoši to kompetences apjomam". Ja persona uzskata, ka valsts drošības iestādes ar savu rīcību ir pārkāpušas tās likumīgās tiesības un brīvības, šī persona esot tiesīga Valsts drošības iestāžu likuma 6. pantā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību prokuroram, kurš attiecīgi izvērtē personas tiesību aizskārumu un tā samērīgumu ar tām valsts drošības interesēm, kuras jāaizsargā. Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis esot aizsargāt valsts un sabiedrības drošību, kā arī radīt ātru un efektīvu līdzekli gadījumiem, kad tiek apdraudēta valsts un sabiedrības drošība. Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma ir nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā un ir samērīga ar tās mērķi - valsts un sabiedrības drošības aizsardzību, kā arī ierobežotas pieejamības informācijas neizpaušanas nodrošināšanu. Turklāt atbildes rakstā ir norādīts, ka "lai gan apstrīdētā norma liedz ārzemniekam ieceļot Latvijā nenoteiktu laiku, vienlaicīgi citas likuma normas nodrošina šāda lēmuma pārskatīšanu jebkurā laikā pēc personas lūguma, līdz ar to tiek nodrošināts, ka ieceļošanas aizlieguma pamatojums tiek pārbaudīts un, mainoties apstākļiem, tiek atcelts". Saeima savu viedokli pamato ar vairākiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) spriedumiem, kuros ECT ir atzinusi valsts tiesības noteikt ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kā arī tiesības izraidīt personu, ja tā rada draudus sabiedriskajai drošībai un šie draudi ir samērīgi ar personas tiesību ierobežojumu. Valstij esot tiesības izraidīt ārzemniekus, un tas atbilstot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijai (turpmāk - Konvencija), ja izraidīšana neierobežo citas tiesības, kuras Konvencija garantē personai. Kā argumentu Saeima norāda, ka "arī citās valstīs pastāv tāda pati norma, ka aizliegums ārzemniekam ieceļot valstī nav apstrīdams, proti, Ungārijas likumā attiecībā uz ārzemniekiem ir norma, kas ir analoģiska apstrīdētajai normai".