6. Article

Iekšlietu ministrija (turpmāk - Ministrija), atbildot uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem, norāda, ka iekšlietu ministrs lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā pieņem stingri reglamentētos gadījumos, kad "apdraudējums valsts un visas sabiedrības interesēm ir ļoti būtisks, un nepieciešama nekavējoša rīcība". Ministrija vienlaikus atzīmē, ka minētā lēmuma pieņemšanas gadījumā personas tiesību aizskāruma pamatā ir nevis pieņemtais lēmums, bet gan konkrētais tiesas spriedums vai kompetentās iestādes (valsts drošības iestādes) atzinums. Šā iemesla dēļ visefektīvākais mehānisms, kā personai aizstāvēt savas tiesības, esot konkrētā tiesas sprieduma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārsūdzēšana vai arī vēršanās ar sūdzību pie prokurora Valsts drošības iestāžu likuma 6. pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi tiekot ievērotas Satversmes 92. pantā noteiktās personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Ne Satversmes 116. pants, ne arī Konvencija neparedzot personas tiesību un brīvību absolutizāciju. Valsts pienākums esot saskaņā ar Konvencijas 13. pantu nodrošināt efektīvu Konvencijā ietverto personas tiesību un brīvību aizsardzības mehānismu valsts institūcijās. Ministrija norāda, ka Imigrācijas likuma 61. panta sestajā daļā ietvertā norma ir saistīta ar migrācijas politiku. Ja valsts ārzemnieku izraida, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanas interesēm vai balstoties uz drošības interešu ievērošanu, saskaņā ar Konvencijas Septītā protokola 1.panta 2.punktu valstij esot tiesības izraidīt ārvalstnieku, pirms viņš 1.punktā noteiktajā kārtībā ir realizējis šā lēmuma pārsūdzēšanas tiesības. Demokrātiskas sabiedrības mērķis esot ne vien garantēt personai visplašākās tiesības pārsūdzēt attiecībā uz to pieņemtu lēmumu, bet arī sabalansēt šīs tiesības ar valsts drošības interesēm un citu valstī dzīvojošo personu tiesībām un brīvībām. Ministrija uzskata, ka "Imigrācijas likuma 61. panta sestā daļa ir Latvijas Republikas Satversmes 116. pantā noteikto interešu aizsardzības mehānisms".