9. Article

Kā secinājusi ECT, tiesības vērsties tiesā var ierobežot, ja ierobežojums attiecībā uz Konvencijas 6. panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām ir noteikts ar likumu, ierobežojumam ir leģitīms mērķis un ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi (sk. ECT sprieduma lietā "Fayed v. the UK" 65. §). 9.1. Tiesības vērsties tiesā ir ierobežotas ar Imigrācijas likuma 61. panta sestajā daļā noteikto tiesību normu, kura ietver sevī aizliegumu tiesai izskatīt lietu pēc būtības. Tādējādi ierobežojums ir noteikts ar likumu. 9.2. Apstrīdētās normas mērķis ir aizsargāt valsts un sabiedrības drošību. ECT atzinusi, ka nacionālās drošības aizsardzība ir leģitīms mērķis, kura dēļ var tikt noteikti ierobežojumi tiesībām vērsties tiesā (sk. ECT sprieduma lietā "Devenney v. The United Kingdom" 26. §, lietā "Tinnelly & Sons Ltd and Other and McElduff and Others v. The United Kingdom" 76. §). Tādējādi ierobežojumam ir leģitīms mērķis. 9.3. Ja ir leģitīms mērķis, nepieciešams izvērtēt, vai ir nodrošināts līdzsvars starp nacionālās drošības aizsargāšanas interesēm, uz kurām atsaucas iestādes, un šajā nolūkā izmantoto līdzekļu ietekmi uz sūdzības iesniedzēja tiesībām vērties tiesā. Lai noteiktu ierobežojuma samērīgumu, jāizvērtē, vai tas ir iespējami saudzīgākais līdzeklis, proti, vai mērķi nevar sasniegt ar pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja savā rekomendācijā Nr. 1402 (1999) par iekšējās (nacionālās) drošības dienestu kontroli Eiropas Padomes dalībvalstīs ir norādījusi, ka nacionālie drošības dienesti bieži vien valsts intereses stāda augstāk par indivīda tiesībām un gadījumā, ja šie dienesti netiek pietiekami kontrolēti, pastāv risks, ka var tikt ļaunprātīgi izmantota vara un neievērotas cilvēktiesības [Recommendation 1402 (1999) Control of internal security services in Council of Europe member states, para 2]. Iekšējiem drošības dienestiem jābūt pilnvarotiem izpildīt savu leģitīmo mērķi - sargāt valsts drošību, bet tiem nevar tikt dota nekontrolējama iespēja pārkāpt pamattiesības un brīvības. Ir jāpanāk līdzsvars starp demokrātiskas sabiedrības tiesībām uz nacionālo drošību un indivīda cilvēktiesībām. Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja uzsver, ka "tiesu varai ir jābūt pilnvarotai īstenot plašu a priori un ex post facto kontroli [...]. Īstenojot ex post facto kontroli, svarīgs ir princips, ka personai, kura uzskata, ka tās tiesības ir aizskartas ar drošības iestāžu darbību (vai bezdarbību), ir jābūt tiesībām prasīt atlīdzību tiesā vai citā tiesu iestādē. Tiesai ir jābūt iespējai izvērtēt, vai darbības, uz kurām attiecas sūdzība, ir veiktas kompetences ietvaros un vai nav notikusi indivīda pārmērīga iespaidošana vai diskrecionārās varas ļaunprātīga izmantošana attiecībā uz indivīdu" [Recommendation 1402 (1999) Control of internal security services in Council of Europe member states,Guidelines, para C.iii].