2. Article
Izteikt 13.panta otrās daļas
pēdējo teikumu šādā redakcijā:
"Par laiku līdz darba nespējas
14.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts mājās, par laiku līdz
darba nespējas 21.dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts arī
stacionārā."
3. 31.pantā:
izteikt otro daļu šādā
redakcijā:
"(2) Ja apdrošinātajai
personai:
1) šā panta pirmajā daļā un šā
likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas
noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi
atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ vai šī persona
nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu
veicēja, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu,
vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu nosaka 40
procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas
iemaksu algas;
2) šā panta pirmajā daļā un šā
likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas
noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi
grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas
atvaļinājuma vai pārejošas darba nespējas dēļ, tad, aprēķinot
valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas
iemaksu algu nosaka par iepriekšējo šā panta pirmajā daļā
paredzēto sešu mēnešu un šā likuma 32.pantā paredzēto 12 mēnešu
periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu
noteikt darba ņēmējam attiecīgi par sešu mēnešu periodu 32
kalendāra mēnešu laikā pirms mēneša, kad iestājies apdrošināšanas
gadījums, un pašnodarbinātajam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 39
kalendāra mēnešu laikā pirms gada ceturkšņa, kad iestājies
apdrošināšanas gadījums. Šādā gadījumā vidējā apdrošināšanas
iemaksu alga nedrīkst būt mazāka par saskaņā ar šā panta otrās
daļas 1.punktā noteikto;
3) šīs daļas 2.punktā paredzētajā
32 vai 39 kalendāra mēnešu periodā apdrošināšanas iemaksu alga
nav bijusi, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas
pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šā panta pirmajā
daļā un šā likuma 32.pantā paredzēto vidējās apdrošināšanas
iemaksu algas noteikšanas periodu nosaka 40 procentu apmērā no
valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu
algas.";
papildināt pantu ar sesto un
septīto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ja šā panta pirmajā daļā un
šā likuma 32.pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas
noteikšanas perioda daļā apdrošinātā persona nav bijusi
reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai
tai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba
samaksas saglabāšanas dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par
šo perioda daļu nosaka no valstī noteiktās mēneša vidējās
apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentu apmēra.
(7) Ja šā panta pirmajā daļā un šā
likuma 32.pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas
noteikšanas perioda daļā apdrošinātajai personai apdrošināšanas
iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un
dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, vidējo
apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, vidējās apdrošināšanas
iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitot pārejošas darba
nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna
kopšanas atvaļinājuma dienas."
Likums stājas spēkā 2005.gada
1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2004.gada
2.decembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2004.gada 21.decembrī
- 1)) šā panta pirmajā daļā un šā
- 2)) šā panta pirmajā daļā un šā
- 3)) šīs daļas 2.punktā paredzētajā
- (7)) Ja šā panta pirmajā daļā un šā
asemployeejoint-stockleavelegislationregistrationsaeimaself-employedtax-authorityvacationvid