5. Article

Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Cita informācija: — “Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas” (turpmāk — programma) rīcības plānā tiks konkretizēts papildu finansējuma sadalījums pa gadiem. Laikposmā no 2005.gada līdz 2010.gadam anotācijā norādītais papildu finansējums ir 73385,1 tūkst. latu gadā (finansējums ir vienāds katru gadu). — Kopējās programmas ieviešanas izmaksas ir 440310,4 tūkst. latu. Šo naudas līdzekļu apjomu pamato veselības aprūpes sistēmas attīstībai nepieciešamo investīciju novērtējums uz 2001.gada oktobri, veicot attiecīgas korekcijas investīcijās, kas veiktas laikposmā no 2001.gada oktobra līdz 2004.gada beigām, būvniecības izmaksās, kā arī medicīnas tehnoloģijās. Visi nepieciešami līdzekļi ir paredzēti kā vienreizēji ieguldījumi (valsts budžeta dotācija, investīcijas), tādējādi nepalielinot bāzes izdevumus. Kā potenciālie finanšu avoti minami valsts investīciju programmas līdzekļi, programmas īstenošanai piesaistāmās privātās un pašvaldību investīcijas, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu programma 2004.–2006.gadam “Nacionālā programma veselības aprūpes jomā 2004.–2006.gadam”. Programmas ieviešanas gaitā tiek plānoti arī ieguvumi no atbrīvoto nekustamo īpašumu pārdošanas par tirgus cenām. Detalizēta informācija ar konkrētiem skaitļiem gan par iegūtajiem līdzekļiem, gan paredzētajiem ieguldījumiem programmas īstenošanā tiks atspoguļota programmas rīcības plānā, kas parādīs, kurai veselības aprūpes iestādei un kurā laikposmā paredzētas investīcijas sistēmas optimizācijai un kvalitatīvai funkcionēšanai, kā arī kuras iestādes nekustamais īpašums var tikt pārdots. — Prognozējamais ietaupījums no programmas ieviešanas sagaidāms gan īstermiņā, gan arī ilgtermiņā. Tas galvenokārt saistīts ar efektīvāku finanšu līdzekļu izmantošanu un veselības aprūpes iestāžu administratīvo darbību. Galvenie līdzekļu ietaupījumi saistīti ar apvienojamo veselības aprūpes iestāžu vadības darba optimizāciju un racionālu telpu izmantošanu. Atbilstoši konsultantu gala ziņojumam “Latvijas veselības reformas projekts, II fāze — ekonomiskā novērtējuma kopsavilkums. Gala ziņojums” norādīts, ka tiešos ieguvumus veido četras pozīcijas: — uzturēšanas izdevumu samazinājums (fiksētās izmaksas); — uzturēšanas izdevumu samazinājums (mainīgās izmaksas); — ieņēmumi no telpu nomas; — novērstie invaliditātes gadījumi. Uzturēšanas izdevumi sadalīti divās daļās, jo nav korekti rēķināt uzturēšanas izdevumu samazinājumu, par pamatu ņemot vidējos rādītājus. Ieņēmumus no telpu nomas iegūst, ja, optimizējot slimnīcu infrastruktūru, tiek samazināts slimnīcas korpusu skaits un atbrīvotās telpu platības tiek izīrētas uzņēmējdarbībai. Ar ieguvumiem, novēršot invaliditātes gadījumus, ir domāti sociālās apdrošināšanas budžeta ieguvumi, novēršot ilglaicīgās (uz mūžu) invaliditātes iestāšanos. Netiešos ieguvumus veido novērstie letalitātes un invaliditātes gadījumi, kas tiek izteikti naudas izteiksmē. Šie iepriekš minētie izdevumi nav ietverti kopsavilkumā, bet tos paredzēts detalizēti skatīt programmas rīcības plānā. Ietaupījums svārstās no 6 līdz 12 % no attiecīgās veselības aprūpes iestādes uzturēšanas izdevumiem, tādējādi iegūtos līdzekļus novirzot citu izdevumu posteņu segšanai, taču arī šie aprēķini nav ietverti kopsavilkumā. Detalizēti tos paredzēts skatīt programmas rīcības plānā. Institūciju maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi tiek novirzīti konkrētas veselības aprūpes institūcijas uzturēšanas un attīstības izdevumu segšanai. Šie ieņēmumi ir vērsti uz esošo medicīnas tehnoloģiju efektīvu izmantošanu, gūstot papildu ieņēmumus valsts apmaksātajai veselības aprūpes pakalpojuma daļai. Arī šie ieņēmumi nav ietverti kopsavilkumā. Detalizēti tos paredzēts skatīt programmas rīcības plānā. Veselības ministrs G.Bērziņš